Sestdien – “Pļaujas svētkus Ottesmuižā”

Sestdien, 14. septembrī, Viktora Ķirpa Ates muzejā “Vidzemes lauku sēta” svinēs ikgadējos “Pļaujas svētkus Ottesmuižā”. Kopš pirmajiem Pļaujas svētkiem šogad aprit 38 gadi.

“Šogad “Pļaujas svētkus Ottesmuižā”, paralēli citiem lauku sētas darbiem, apvij vilnas tēma. Pie mums ciemosies dažādu, pat ikdienā neierastu vilnu meistari. Saimniecība “Gredzenmuiža” būs ar mohēru, ko iegūst no Angoras kazu vilnas – to krāsos katlā uz uguns dabā atrodamu augu novārījumā, žāvēs un vērps, bet “Jēru klubs” piedāvās izgatavot vilnā iefilcētas ziepes, kas kalpos ne tikai kā ziepes, bet arī putojoša švammīte un viegls skrubis, pateicoties aitas vilnas apvalciņam. Zemnieku saimniecība “Mežiņi” pasākuma laikā demonstrēs Angoras trušu apcirpšanu, iegūstot vilnu, ko vērpjot padarīs izmantojamā dzijā. Līdzi būs alpaku, trušu, suņu, aitas un kazas vilna no “Mežiņu” mini zoo iemītniekiem, ” stāsta Viktora Ķirpa Ates muzeja “Vidzemes lauku sēta” vadītāja Lāsma Kaupuža.

Vilnu taisa arī no koka

Koku vilnas meistars Ritvars Točs pārsteigs ar vilnu, kas iegūta no kokiem, krūmiem, augiem, to mazgās, sukās, apstrādās un pārvērtīs šķiedrā turpmākai izmantošanai veselību stiprinošos izstrādājumos un apģērbos. “Ritvars rada vilnu no nātrēm, dadžiem, ugunspuķēm, niedrēm, kārkliem, kļavas, ābeles, pīlādža, apses, ozola un ne tikai, kā arī var pastāstīt par šādas vilnas ārstnieciskajām īpašībām un dažādu izstrādājumu tapšanu. Tiek gatavoti audekli, cepures, cimdi, roku locītavu un muguras ārstnieciskās saites, cepumi no koku miltiem, zīļu kafija, maize no miltos pārvērstiem melnalkšņu čiekuriem un citi meistardarbi,” stāsta L. Kaupuža.

Jau tradicionāli muzeja smēdē darbosies kalēja amata meistars Laimonis Bāliņš, ratnīcā karotes grebs kokamatnieks Laimonis Lapsa un tiks demonstrēta grozu pīšana Aivara Siņavska pavadībā. Ādas apstrādes meistars Andris Ločmelis pie zirgu inventāra šķūņa vadīs ādas apstrādes darbnīcu. Svētkos muzejs atdzims kā īstena senā lauku sēta, jo ar muzeja krājumā esošajiem priekšmetiem tiks darīti tādi darbi kā kulšana ar spriguļiem – kviešus kuls Valtis Krauklis, Arnis Palms un Jānis Fedčenko, notiks kāpostu ēvelēšana un skābēšana, kartupeļu rīvēšana, stērķeles gatavošana dziesmu pavadībā ar Medņevas etnogrāfisko ansambli, senā ābolu mizošana ar vairāk nekā 100 gadus vecu darbarīku, graudu malšana ar rokas dzirnavām.

Darbosies keramikas virpa

Svētkos piedalīsies Mālupes Saieta nama rokdarbu pulciņš “Annele” ar rokdarbiem, Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme” no Alūksnes un “Sagša” no Gulbenes, keramikas amata meistari Uģis Puzulis, kurš siltu laikapstākļu gadījumā ļaus darboties ar keramikas virpu, bet, ja laiks būs rudenīgāks, būs iespēja apgleznot māla figūriņas. Tāpat arī svētkos piepulcēsies Laimdota Kliesmete, kura rada raibo keramiku ar dažādu krāsu māliem. Klētī varēs piedalīties medus sviešanā, ko demonstrēs Strakšu ģimene, bet saimes mājā būs iecienītā bišu vaska sveču darināšana Natālijas Kaktiņas vadībā. Būs arī dažādas radošās darbnīcas, ciemos atbrauks ponijs no Strautiņu ciema, kas izvizinās mazākos apmeklētājus, būs arī Mazpulki un šogad saimes zupu vārīs un ar gardumiem cienās ukraiņu saimnieces, kuras dzīvo Alūksnes un Smiltenes novados.

Šobrīd ēkas “Laidars” izstāžu zālē līdz 21. septembrim aplūkojama plaša Tautas lietišķās mākslas studiju “Kalme”, “Sagša”, “Smiltene” kopizstāde “Pār trejiem novadiem”.

Amatnieku un mājražotāju tirdziņš

Pulksten 11.00 svētkus atklās sirsnīga un skanīga vokālā grupa “Vizums”, kā arī dejos Malienas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ērmanītis”, pasākumu vadīs Santa Sāre. Drīz vien sāksies lauku sētas darbu darīšana, bet 13.00 muzicēs tautas muzikanti “Ziemeļmala”, kuri šajā Vidzemes lauku sētā piestāv, iederas un labprāt aicināti gadu no gada. Pulksten 13.30 apmeklētāju veiklību pārbaudīs gaidītais umurkumurs – rāpšanās stabā pēc pārsteiguma dāvanām. Bet jau 14.00 vērosim Baltinavas amatierteātra “Palādas” izrādi “Jaunais politiķis”. “Šis ir atraktīvs un profesionāls amatierteātra kolektīvs, muzejā viesojies jau vairākas reizes, un joprojām apmeklētāji to atzinīgi novērtē,” teic L. Kaupuža. Tāpat arī visu svētku laiku darbosies kupls amatnieku un mājražotāju tirdziņš.

L. Kaupuža Pļaujas svētkus organizē pirmo gadu, bet vairākus gadus tos ir apmeklējusi ar ģimeni, savukārt pagājušajā gadā piedalījās svētku mājražotāju tirdziņā. “Tik liela apjoma pasākuma organizēšana manā ziņā ir pirmo reizi. Muzejā strādāju astoto mēnesi, taču, manuprāt, ļoti ātri un veiksmīgi iejutos muzeja plašumos, pasākumu organizēšanā, kā arī darbā ar dažāda veida dokumentiem muzeja darbības nodrošināšanai. Paldies arī muzeja kolēģiem par atbalstu, padomiem, kā pasākums organizēts citus gadus, lai nekas netiktu aizmirsts, un čaklu darbu, lai teritorija būtu gatava uzņemt tik daudz ciemiņu,” teic L. Kaupuža.

Kas jauns muzeja krājumā?
*Šogad “Laidaram” apritēs 10 gadi, kopš tas tika izbūvēts par muzeja ēku. Vasaras sākumā Aldonis Riekstiņš no Strautiņiem, kurš tolaik strādājis būvniecības uzņēmumā SIA “Maritec”, muzejam nodevis 943 digitālās fotogrāfijas un piecus video – viņš katru darba dienu septiņu mēnešu garumā iemūžinājis ēkas “Laidars” celtniecības gaitu.
*Muzejs saņēmis vietējā fotogrāfa Jāņa Rubeņa (24.04.1909 –
26.04.1990) 153 stikla plašu negatīvus. Viņš 1927. gadā loterijā laimējis fotoaparātu un no 18 gadu vecuma sācis bildēt.
*Aleksandra Šutkas 115. jubilejas gadā saņemtas vērtīgas fotogrāfijas.
*Kā arī muzejam, ar vērtīgu stāstu, nodota ap 1945. gadu Augusta un Jāņa Peļņu gatavota medus sviede. Lietota Annas pagastā – pēdējo reizi 2000. gada vasarā.