Vidzemē pērn būtiski samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits

2020.gadā Vidzemē reģistrēti 276 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 184 kūlas ugunsgrēkiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad Vidzemē tika fiksēti 460 kūlas ugunsgrēki. Kūlas ugunsgrēku samazinājumu Vidzemē un Latvijā kopumā, var skaidrot ar kūlas degšanai nelabvēlīgiem laikapstākļiem – aizvadītajā gadā silts un sauss pavasaris iestājās vēlu, bet Covid-19 izplatīšanās ierobežojumi ievērojami samazināja cilvēku pārvietošanos. Kūlas ugunsgrēku skaits būtiski samazinājies arī Gulbenes novadā, kurā pēdējos divus gadus ir reģistrēts visvairāk kūlas ugunsgrēku – 44 notikumi 2020.gadā, bet 2019.gadā – 74 notikumi. Kopumā Vidzemē pērn izdegušas 129,93 hektārus lielas teritorijas, “Alūksniešiem.lv” vēsta VUGD pārstāve Sandra Vējiņa.

Vislielākās platības mūspusē izdegušas:

• Alūksnes novadā – 23 hektāri;
• Gulbenes novadā – 11,3 hektāri;
• Salacgrīvas novadā – 11,09 hektāri.

Salīdzinājumam – 2019.gadā Vidzemē izdega 235 hektārus lielas teritorijas – visvairāk Gulbenes, Limbažu un Varakļānu novadā.

S. Vējiņa informē, ka pirmais kūlas ugunsgrēks šogad Latvijā un Vidzemē tika reģistrēts 27.februārī Ainažos, bet 2020.gadā pirmais kūlas ugunsgrēks mūspusē tika reģistrēts 7.martā Limbažu novadā, vēl gadu iepriekš 22.februārī Salacgrīvas novadā.

Starp republikas pilsētām Valmiera pēdējos piecus gadus stabili turas saraksta apakšgalā – gan kūlas ugunsgrēku skaita ziņā (7 ugunsgrēki 2020.gadā), gan izdegušās platības ziņā (1,59 hektāri 2020.gadā). Valmierā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies uz pusi, savukārt izdegušās platības pērn bijušas pat trīs reizes mazākas nekā 2019.gadā.

Ugunsgrēka objekts: Kūlas ugunsgrēks

Vidzemē 2020.gadā bija divi novadi – Cesvaines un Jaunpiebalgas, kuros netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Lai arī kopumā Vidzemē reģistrēti gandrīz uz pusi mazāk kūlas ugunsgrēki nekā 2019.gadā, tie tomēr dažos novados mūspusē ir pieauguši. Salīdzinot ar 2019.gadu pieaugums fiksēts Alojas novadā, Alūksnes novadā, Mazsalacas novadā un Vecpiebalgas novadā. Savukārt kūlas ugunsgrēku skaits pērn ir sarucis 23 Vidzemes novados, visbūtiskāk Gulbenes, Kocēnu, Līgatnes un Limbažu novadā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš skaidro, ka kopējais kūlas ugunsgrēku skaita samazinājums pagājušā pavasarī Latvijā un reģionā skaidrojams ar faktu, ka pavasaris iestājās vēlu, laiks nebija pateicīgs kūlas ugunsgrēku straujai izplatībai. Tāpat zināmu lomu nospēlēja ārkārtas situācijas izsludināšana valstī, kā arī noteiktie ierobežojumi, kas mazināja iedzīvotāju pārvietošanos. Taču joprojām visbiežāk kūlas ugunsgrēki izcēlušies teritorijās, kuras netiek pienācīgi apsaimniekotas – īpašnieki atrodas ārzemēs, kā arī iedzīvotāji atzīst, ka viņiem nav līdzekļu, lai sakoptu savus īpašumus. Skrastiņš uzsver, ka skaidrojošais darbs tiek veiks nepārtraukti un pieļauj, ka līdz ar paaudžu maiņu kūlas ugunsgrēku skaits varētu mazināties. Tāpat viņš uzskata, ka kūlas ugunsgrēku skaitu varētu vēl samazināt tad, ja pašvaldības aktīvāk iesaistītos nesakopto teritoriju apzināšanā un to īpašnieku informēšanā par veicamajiem pasākumiem, kā arī pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu, atbildību un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Vidzemes pieredze parāda, ka tas strādā – tajos novados, kur pašvaldības aktīvi rīkojas, pēdējos gados ir vērojams kūlas ugunsgrēku samazinājums.

2020.gadā Latvijā reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019.gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 2769. Kūlas ugunsgrēku rezultātā 2020.gadā izdega 934 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 71,2% mazāk nekā 2019.gadā, kad izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas. 2020.gadā samazinājies ne tikai kūlas ugunsgrēku skaits, bet arī to rezultātā radīto postījumu apmērs – iznīcinātas 15 ēkas un cietis viens cilvēks, kas abos gadījumos ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība! Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai!

Infografika: VUGD