Zemākais nodarbināto skaits – 2020. gada decembrī, augstākais bezdarbnieku skaits – jūlijā

2020. gadā zemākais nodarbināto personu skaits bija novērojams decembrī ¹ – 875,6 tūkstoši, bet augstākais bezdarbnieku skaits (84,7 tūkstoši) jūlijā, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2020. gadā”.

2020. gadā ekonomikas izaugsmei parādījās jauns, neskaidrību veicinošs un izaugsmi kavējošs faktors – Covid-19 vīruss. Pandēmijas un dažādu valsts noteikto ierobežojumu rezultātā tika ietekmēti vairāki darbības sektori. Aplūkojot nodarbināto skaita izmaiņas 2020. gadā, vērojams to skaita samazinājums – ja gada sākumā bija nodarbināti 902,0 tūkstoši, tad līdz decembrim nodarbināto skaits samazinājās līdz 875,6 tūkstošiem. Straujākās nodarbināto skaita izmaiņas vērojamas pagājušā gada decembrī, kad nodarbināto skaits salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 11,4 tūkstošiem. Jāatzīmē, ka 9. novembrī valstī tika izsludināta otrā ārkārtējā situācija, kuras ietvaros tika ierobežota klātienes tirdzniecība, slēgtas kultūrvietas, aktīvās atpūtas vietas, kā arī aizliegta vairāku skaistumkopšanas un saistīto pakalpojumu sniedzēju darbība.Stingrie ierobežojumi atstāja ietekmi uz nodarbināto personu skaitu. No janvāra līdz decembrim nodarbināto sieviešu skaits samazinājās par 16,3 tūkstošiem, bet vīriešu – par 10,1 tūkstoti.

Skatīt OSP datubāzē: NBL010m.

Ja 2020. gada janvārī Latvijā bija 72,3 tūkstoši bezdarbnieku un bezdarba līmenis bija 7,4 %, tad jūlijā to skaits pieauga līdz 84,7 tūkstošiem, kopējam bezdarba līmenim sasniedzot augstāko punktu 2020. gadā – 8,7 %. Nākamos trīs mēnešus bezdarbnieku skaits sāka samazināties, līdz ar valstī noteikto ierobežojumu mazināšanu. 9. novembrī tika atkārtoti izsludināta ārkārtējā situācija un pastiprināti dažādi ierobežojumi, līdz ar to, arī bezdarbnieku skaits gada pēdējos divos mēnešos atkal sāka pieaugt, decembrī sasniedzot 75,7 tūkstošus bezdarbnieku un kopējo bezdarba līmeni 8,0 %.

Augstākais vīriešu bezdarbnieku skaits bija 2020. gada maijā, kad, salīdzinot ar janvāri, tas pieauga par 10,0 tūkstošiem un sasniedza 50,8 tūkstošus (bezdarba līmenis 10,3 %). Savukārt, augstākais sieviešu bezdarbnieku skaits bija augustā, kad, salīdzinot ar janvāri, tas pieauga par 6,8 tūkstošiem, sasniedzot 38,3 tūkstošus un bezdarba līmeni 7,8 %.

Skatīt OSP datubāzē: NBB150m.

Latvijā biežāk nekā citās ES dalībvalstīs darba laika sākumu un beigas nosaka darba devējs

Publikācija “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2020. gadā” tika papildināta ar sadaļu “Darba organizācija un darba laiks”, apkopojot datus par nodarbināto iedzīvotāju darba laika elastīgumu, darba metodēm un darba vietu. ES darbaspēka apsekojuma modulis² tika veikts 2019. gadā ar Eurostat finansējumu.

Latvijā nodarbināto iedzīvotāju (15–74 gadu vecumā) darba laika sākumu un beigas biežāk nekā citās ES dalībvalstīs nosaka darba devējs vai organizācija³. 2019. gadā 73,1 % nodarbināto iedzīvotāju norādīja, ka to darba laika sākumu un beigas norāda darba devējs vai organizācija (ES – 60,8 %), savukārt 15,3 % nodarbināto var paši pilnībā izlemt darba laika sākumu un beigas (ES – 18,1 %).

Pastāv nelielas atšķirības starp Latvijas un ES nodarbināto novērtējumu par iespēju paņemt vienu vai divas brīvas stundas darba dienas laikā. Latvijā 57,9 % un ES 66,4 % nodarbināto uzskata, ka viņiem darba dienas laikā paņemt vienu vai divas brīvas stundas ir pietiekami viegli un ļoti viegli, taču diezgan grūti un ļoti grūti to izdarīt ir 42,1 % Latvijas un 33,6 % ES nodarbināto.

Darba organizācija

Ir vērojamas atšķirības starp ES un Latviju darba stundu un klātbūtnes atzīmēšanu darbavietā. ES lielākai daļai (78,8 %) darbinieku tiek fiksēta klātbūtne vai nostrādātās stundas darbavietā, kamēr Latvijā to dara tikai 37,1 % darbinieku.

Datu avots: Eurostat datubāzes tabula lfso_19mtwk17

Gan Latvijā, gan ES vīrieši biežāk nekā sievietes strādā saspringtā režīmā, kad darba uzdevumi jāveic nepietiekamā laika sprīdī. Latvijā 34,2 % nodarbināto vīriešu un 28,0 % nodarbināto sieviešu vienmēr vai bieži ir jāstrādā saspringtā laika režīmā (ES – 36,8 % vīriešu un 35,4 % sieviešu).

Nodarbinātās sievietes (91,2 %) Latvijā biežāk nekā vīrieši (67,0 %) norādījušas, ka pamatdarbu galvenokārt veic darba devēja telpās vai sev piederošās telpās (ES – 87,4 % sieviešu un 71,8 % vīriešu). Savukārt nodarbinātie vīrieši (19,6 %) biežāk nekā sievietes (2,9 %) ir norādījuši, ka pamatdarbu veic vietās, kas nav stacionāras (piemēram, satiksmes līdzekļos) vai citās vietās (ES – 13,1 % vīriešu un 3,2 % sieviešu).

Metodoloģiskā informācija

Papildu informācija pieejama datu krājumā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2020. gadā”, oficiālās statistikas portāla sadaļā “Nodarbinātība un bezdarbs”, kā arī Eurostat tīmekļa vietnē.

Datu krājumā ir apkopota statistiskā informācija, izmantojot CSP darbaspēka apsekojumu par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū. Darbaspēka apsekojuma gada izlases apjoms 2020. gadā bija 29 952 mājokļi. Kopumā tika aptaujāti 27,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

¹ Izmantoti nekoriģēti ikmēneša CSP Darbaspēka apsekojuma novērtējumi par iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā. Dati izgūti: 26.05.2021.

² ES vidējie rādītāji apkopoti par 27 ES dalībvalstīm.

³ Kopskaitā tagad un turpmāk iekļautas personas, kuras norādījušas atbildi uz jautājumu.

CSP veikto mēneša novērtējumu metodoloģija pieejama oficiālā statistikas portāla aprakstošo metadatu sadaļā Nodarbinātība un bezdarbs

Tehniskais ziņojums par laikrindu koriģēšanu krīzes laikā

Ārkārtas situācijas sociālekonomiskie rādītāji pieejami oficiālās statistikas portālā Sociālekonomiskie rādītāji Covid-19 ietekmē