Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja Alūksnes novada iekļaušanu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ).
Priekšlikuma mērķis ir iekļaut Alūksni Latgales SEZ, lai Alūksnes uzņēmēji varētu izmantot nodokļu atvieglojumus, ko sniedz SEZ.
Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) sēdē norādīja, ka šis ir pirmais lasījums, un likumprojektam nav pieteikta steidzamība. Tādējādi komisijā vairākos lasījumos tiks sniegti priekšlikumi un precizējumi, lai pilnveidotu grozījumus.
Saeimas Juridiskais birojs vērsa uzmanību, ka likumprojektā būs jāveic precizējumi, jo, piemēram, patlaban noteikts, ka nodarbinātajai personai Latgales SEZ ir jābūt deklarētai Latgales plānošanas reģionā, bet Alūksne neietilpst šajā plānošanas reģionā.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šogad 24.septembrī konceptuāli atbalstīja Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ.
Komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) iepriekš informēja, ka grozījumi tiks virzīti kā alternatīva valdības iesniegtajam likumprojektam, jo komisija precizējusi vairākas lietas, tostarp atsauces uz nozarēm, kurās kapitālsabiedrības nevarēs saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus.
Budžeta komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šī likumprojekta būtība ir sniegt atbalstu Alūksnes novada uzņēmējiem, izmantojot nodokļu atvieglojumus, ko sniedz SEZ, tādējādi tas ne tikai veicinās reģiona ekonomikas attīstību, bet arī stiprinās pierobežu.
Latgales SEZ darbojas kopš 2017.gada, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu reģionā. SEZ ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem reģiona attīstības instrumentiem, jo, investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgales plānošanas reģionā, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi gan ienākuma, gan nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldībai ir iespēja piešķirt papildus vēl 20% atlaidi, ļaujot uzņēmējiem faktiski saņemt līdz pat 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, norādījuši grozījumu autori Budžeta komisijā.
Budžeta komisija lūgs Saeimu šos grozījumus izskatīt vienlaikus ar valdības iesniegtajiem grozījumiem Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas patlaban ir izskatīšanā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Kā norāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), grozījumu mērķis ir paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti Latvijas Austrumu pierobežā, kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kas robežojas ar Krieviju.
VARAM apkopotā informācija liecina, ka līdz šā gada 17.septembrim Latgales SEZ pārvalde bija noslēgusi 94 līgumus ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām, kuru kopējās investīcijas ir 111,59 miljoni eiro. Noslēgtajos līgumos plānotas 715 jaunas darbavietas, no kurām 405 darbavietas jau ir izveidotas.
Starp kapitālsabiedrībām, kas darbojas Latgales SEZ, ir arī, piemēram, optiskās šķiedras uzņēmums Līvānos SIA “Light Guide Optics International” un tehniskās šķiedras ražotājs Daugavpilī SIA “Nexis Fibers”.
VARAM minētie ieguvumi no Alūksnes novada pievienošanas Latgales SEZ ir plānoti trīs jaunie līgumi 2026.-2028.gadā, noslēgtajos līgumos plānotas 13 jaunas darbavietas.
VARAM norāda, ka Alūksne kā Ziemeļaustrumu mezgls SEZ tīklā papildina Latgales lielākos centrus (Daugavpili, Rēzekni, Līvānus), sniedzot investoriem papildu izvēles vietu uzņēmējdarbībai un veicinot pierobežas ekonomisko dinamiku. Tāpat Alūksne papildina Austrumu pierobežas ekonomiskās attīstības centrus ar eksportam nozīmīgām loģistikas priekšrocībām – savienojumiem ar Vidzemi un Igauniju, kas nodrošina jaunas kravu plūsmas un stiprina Ziemeļaustrumu reģiona pievilcību investoriem.
VARAM informē, ka SEZ atvieglojumi piesaista jaunus uzņēmumus, piemēram, ja katru gadu reģionā ienāk divi vai trīs uzņēmumi, kas izmanto nodokļu un investīciju stimulus, tas nozīmē līdz 70 jaunu darbavietu radīšanu ik gadu. Pašvaldībām tas ir būtisks impulss vietējai ekonomikai un nodokļu ieņēmumiem.
Tāpat esošie uzņēmumi paplašinās, jo SEZ režīms ļauj samazināt izmaksas un atvieglot investīcijas ražošanas paplašināšanai. Ja pat daļa esošo uzņēmumu palielina apgrozījumu par 10-15%, tas rada papildu pieprasījumu pēc darbaspēka, loģistikas un vietējiem pakalpojumiem.
Tāpat VARAM norāda, ka pieaug nodarbinātība un iedzīvotāju noturība – ja reģionā SEZ ietekmē bezdarba līmenis samazinās par vienu vai diviem procentpunktiem, tas nozīmē desmitiem ģimeņu, kurām vairs nav jāmeklē darbs ārpus Latvijas. Tas tieši sekmē remigrāciju un jauniešu palikšanu reģionā.
Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ ir paredzēta rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam.
