Alūksniešiem.lv redakcija
2024. gadā pašmāju zemniekus un lauksaimniecības nozari būtiski ietekmējuši ne tikai neparedzamie laikapstākļi, bet arī nodokļu sloga pieaugums, cīņa ar birokrātiju un nepārdomātiem politikas veidotāju lēmumiem. Vienlaikus Latvijas lauksaimnieki lepojas ar saliedētību, kas ļāvusi vienoties divās protestu akcijās. Par to, kādi ir šā gada nozīmīgākie notikumi nozarē, informē biedrība “Zemnieku saeima”.
Gada lepnums
“Esmu patiesi lepns par lauksaimnieku saliedētību, šogad vienojoties divās protestu akcijās! Februārī vairāk nekā 2000 traktori visos Latvijas reģionos izbrauca protesta akcijā. Savukārt aprīlī, atbalstot meža nozari un vēlreiz aktualizējot lauksaimniecības nozarē esošās problēmas, zemnieki pulcējās pie Ministru kabineta,” norāda Juris Lazdiņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs.
Gada neraža
Laikapstākļu ietekme šogad bija jūtama daudz drastiskāk nekā pērn, situācijai atšķiroties viena novada, pagasta un pat saimniecības robežās. Visvairāk sausuma skartie reģioni bija Vidzeme un Latgale, vietām arī Kurzeme, savukārt Zemgale cieta no pārmērīgām lietusgāzēm un vētrām. Dārzeņu audzētājiem rudenī bažas un zaudējumus radīja pārmērīgais mitrums, piemēram, kartupeļu audzētājiem daļa no ražas vienkārši sapuva vagās.
Gada strupceļš
Kā skaidro J. Lazdiņš, “birokrātijas vēzis” nav izskausts: “Nozarei joprojām jācīnās ar birokrātiju un diemžēl arī absurdiem politiķu un ierēdņu lēmumiem. Bez konsultācijām ar lopkopības nozari paralēli izveidota jauna E-Vetis sistēma, kas joprojām ir neizprotams veidojums. Tāpat, nekonsultējoties ar gaļas liellopu audzētājiem un nerēķinoties ar ietekmi uz nozari, Zemkopības ministrija (ZM) virza “eksporta nodokli” par vienu dzīvnieku. Šīs nejēdzības rezultātā līdz pat 40 reizēm palielināsies gada izmaksas uzņēmējiem, veicot maksājumus Pārtikas un veterinārajam dienestam.”
Vēl viens sitiens nozarei ir akcīzes nodokļa palielināšana lauksaimniecībā izmantojamajai dīzeļdegvielai, kā arī dubultā likme dabas gāzei un akcīzes nodokļa ieviešana sašķidrinātai gāzei, ignorējot lauksaimnieku nozares pārstāvju iebildumus.
Īstenu “salto” piedzīvojusi samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Valdība to palielinājusi no 5% uz 12% jeb 2,5 reizes, paziņojot, ka tas ir nodokļa samazinājums.
Gada absurds
Joprojām nav atrisināta ilgi solītā E-sistēmu vienkāršošana. ZM ierēdniecība vaino lauksaimniekus, jo tie esot izvēlējušies “nepareizās” sistēmas, kas nav savienojamas ar ZM izstrādāto sistēmu. Grozies kā gribi, rezultātā pats lauksaimnieks vainīgs, kaut arī pie jaunā rīka izstrādes ministrija nozares pārstāvjus aizmirsa pieaicināt. Tas ir kā sliktā izrādē – viss labais ir ZM nopelns, viss sliktais – lauksaimnieku vaina.
2025. gada mērķi
Gan biedrībai “Zemnieku saeima”, gan nozarei kopumā būs jāturpina cīņa ar “birokrātijas vēzi” un darbs pie protesta prasību izpildes. Valdībai ir jāveicina konstruktīvs un uz rezultātu virzīts dialogs ar NVO, savukārt lauksaimniecības nozarei jābūt ar “taisnu mugurkaulu” un vienotai, lai lēmuma pieņēmēji nozares pārstāvjus būtu spiesti ne tikai uzklausīt, bet arī sadzirdēt un pieņemt lēmumus pēc nozares ieskatiem.
“Turpināsim darbu pie Latvijas lauksaimniekiem pieņemama Eiropas nākošā perioda budžeta, lai spētu turēt līdzi Eiropas ambiciozajiem mērķiem, kā arī izbeigtu desmitiem gadu ilgo Baltijas lauksaimnieku diskrimināciju, no Eiropas Savienības budžeta piešķirot vismazākos tiešmaksājumus visā savienībā. Tiesa, tā nebūs vienīgā cīņa, jo kuluāros cirkulē idejas, ka politiķi neizslēdz iespēju pārdalīt daļu Latvijas lauksaimnieku tiešmaksājumu, lai finansētu citus projektus. Tāpēc ar “zobiem un nagiem” cīnīsimies, lai lauksaimnieku finansējums netiek izmests “Rail Baltica” “bedrē” vai pārvirzīts citiem “sapņu” projektiem,” tā J. Lazdiņš.
Tā kā tūlīt amatā stāsies jaunais lauksaimniecības komisārs Kristofe Hansens, kurš apņēmies pirmajās 100 dienās nākt klajā ar savu redzējumu par nākotnes lauksaimniecība, nāksies rūpīgi cīnīties par to, lai šī vīzija paredzētu stabilu, drošu, ilgtspējīgu lauksaimniecību bez utopiski zaļiem pārsteigumiem un birokrātiskiem paraugdemonstrējumiem.
J. Lazdiņš aicina nākamajā gadā lauksaimnieku sabiedrībai būt vairāk vienotai, skatīties attīstības un konkurētspējas virzienā, nevis sadrumstaloties, izšķīstot sīkumos un savstarpējās diskusijās.
Reklāma