Palielinās patērētāju (nebanku) kredītdevēju izsniegto kredītu apjomi

2023. gadā patērētāju (nebanku) kredītdevēji turpināja palielināt no jauna izsniegto kredītu apjomus. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC)pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 744,25 miljonu EUR apmērā, kas skaitā par 75,10 tūkstošiem darījumu jeb 7,96% un summā par 79,69 miljoniem EUR jeb 11,99% vairāk nekā 2022. gadā. Šī summa – 744,25 miljoni EUR – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.

2023. gada 2. pusgadā stabilizējies to komersantu skaits, kas saņēmuši speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. 2023. gada 31. decembrī Latvijā spēkā bija 37 licences, bet tāpat kā iepriekšējā pusgadā jaunus aizdevumus patērētājiem 2023. gada 2. pusgadā izsniedza 35 pakalpojumu sniedzēji, t. sk. 17 sabiedrības izsniedza distances kredītus, 12 izsniedza līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta nodrošinājumu saistītus kredītus, 11 – patēriņa kredītus, 8 – hipotekāros kredītus un 4 sabiedrības izsniedza kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus).

2023. gada 2. pusgadā patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja būt konsekventi piedāvāto kredītu veidos, tos būtiski nav mainījuši, papildinājuši vai no kāda atteikušies. Tāpat kā iepriekšējos pārskata periodos neviena no sabiedrībām jauno kredītu izsniegšanas jomā patērētajiem 2023. gada 2. pusgadā nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos un tikpat – septiņas sabiedrības 2 kredīta veidos. Lielākā daļa (23) patērētājus kreditējuši tikai 1 kredītu veidā, kas liecina par kredīta devēju izvēli specializēties konkrētā kredīta veidā.

Izsniegto summu apjoma pieaugums 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu vērojams visos kredīta veidos, savukārt izsniegto darījumu skaits 2023. gadā palielinājās Distances kredītiem un Kredītiem pret kustamas lietas ķīlu un samazinājās Patēriņa kredītiem, Līzingiem un Hipotekāriem kredītiem. Jauno darījumu skaits ar vislielāko samazinājumu 2023. gadā bija Patēriņa kredītiem (-) 12,09%, kam seko Hipotekārie kredīti ar (-) 5,80% un Līzingi ar (-) 3,22%. Vienlaikus jānorāda, ka Patēriņa kredītiem un Līzingiem darījumu skaita negatīvā tendence vērojama jau vairākus gadus pēc kārtas.

Vislielākās izmaiņas kredītu apjoma pieaugumā 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir Distances kredītiem ((+) 19,84 % kredītu summā) un Kredītiem pret kustamas lietas ķīlu ((+) 14,08% kredītu summā), apjoma pieaugumā atpaliekot Patēriņa kredītiem ((+) 8,73%, Hipotekāriem kredītiem ((+) 3,87% kredītu summā) un Līzingiem ((+) 2,52%. Distances kredītiem, Patēriņa kredītiem un Līzingiem 2023. gadā sasniegti jauno kredītu izsniegšanas apjomu rekordi gadā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža: attiecīgi 352,83 milj. EUR, 134,42 milj. EUR un 205,62 milj. EUR.

2023. gadā, pieaugot jaunu aizdevumu izsniegšanas apjomam, turpināja palielināties patērētāju (nebanku) kredītdevēju kopējais administrējamais kredītportfelis. Kopējais kredītportfeļa apjoms 2023. gada 31. decembrī bija 1 miljards 60,2 milj. EUR, kas ir par 54,38 milj. EUR jeb 5,41% vairāk nekā 2023. gada 30. jūnijā, par 115,47 milj. EUR jeb 12,22% vairāk nekā pirms gada un ir jauns visu laiku labākais rādītājs.

Savukārt parādu atgūšanas nozarē būtiski pieaudzis no patērētāju (nebanku) kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju nozares no jauna nodoto parādu lietu skaits un summa. Turpina samazināties neatgūto parādu summa. 2023. gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 121 690 parādu lietas par kopējo summu 274,918 milj. eiro, savukārt 295 722 parādu lietas par kopējo summu 154,240 milj. eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visās nozarēs vērojams no jauna nodoto parāda lietu skaita un summas pieaugums. Būtiskākais no jauna nodoto parāda lietu skaits vērojams patērētāju kreditēšanas pakalpojumu jomā – no jauna nodotas parādu atgūšanai 92 106 lietas par kopējo summu 193,807 milj. eiro un elektronisko sakaru jomā 92 105 lietas par kopējo summu 19,402 milj. eiro. Būtisks pieaugums vērojams arī no kredītiestādēm no jauna nodotajām parādu lietām pārskata gadā – 35 424 lietas par kopējo summu 172,662 milj. eiro.

Kopējais parādu portfelis 2023. gadā sasniedz 1,671 miljardu eiro, kas ir par 4,85 %  vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad kopējā summa bija 1,594 miljardi eiro. Kopumā parādu portfelī ir iekļautas 1 211 395 parādu lietas, kas ir par 4,13 % mazāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. No tām 12,21 % jeb 147 919 lietas (929,166 milj. eiro) ir kredītiestāžu nozarē, 39,91 % jeb 483 515 lietas (584,114 milj. eiro) ir patērētāju kreditēšanas (nebanku) nozarē, 26,79 % jeb 324 532 lietas (83,041 milj. eiro) par elektronisko sakaru (internets, telekomunikācijas) pakalpojumiem, 2,08 % jeb 25 232 lietas (9,125  milj. eiro) par nekustamā īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem, 2,07 % jeb 25 024 lietas (2,107 milj. eiro) par medicīnas pakalpojumiem, 8,33 % jeb 100 929 lietas (3,116 milj. eiro) par autostāvvietu pakalpojumiem, 8,61 % jeb 104 244 lietas (60,387 milj. eiro) citu preču un pakalpojumu jomā.

Trīs gadu garumā vērojama pozitīva tendence pieaugt atgūto parādu kopsummai – 45,663 milj. eiro pilnībā atgūti parādi pārskata gadā, salīdzinot ar 40,546 milj. eiro 2022. gadā un attiecīgi 352,137 milj. eiro daļēji atgūti parādi pārskata gadā pret 226,133 milj. eiro 2022. gadā.

2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem nedaudz pieaudzis neatgūto lietu skaits par 2,49 %, jeb 1 072 134 lietas 2023. gadā salīdzinājumā ar 1 046 057 lietām 2022. gadā. Pēdējo gadu laikā neatgūto parādu lietu kopsumma ir stabilizējusies un vērojama pozitīva tendence parādu kopsummai samazināties.

Informē Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja.