Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja Alūksnes novada iekļaušanu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ).
Sēdē informēja, ka arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šogad 10. decembrī komisijas sēdē atbalstīja likumprojektu otrajam lasījumam, kas paredz Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ.
Tāpat Tautsaimniecības komisija atbalstīja Saeimas deputātes Viktorijas Pleškānes (JV) un deputātes Annas Rancānes iesniegtos priekšlikumus, kas paredz no likuma izslēgt pantu par Latgales SEZ darbības termiņu, kurā noteikts, ka Latgales SEZ pastāv līdz 2035. gada 31. decembrim.
Komisijas ieskatā minēto termiņu būtu nepieciešams izslēgt vai pagarināt par vismaz desmit gadiem, tādējādi iegūstot konkurences priekšrocības attiecībā pret kaimiņvalstīm un sūtot signālu uzņēmējiem un investoriem, ka SEZ statusa sniegtie nodokļu atvieglojumi un citi atbalsta pasākumi būs pieejami arī pēc 2035. gada.
Tādējādi Tautsaimniecības komisija aicināja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju izvērtēt iespēju pagarināt likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteikto termiņu, kas nosaka, ka paredzētos tiešo nodokļu atvieglojumus licencēta kapitālsabiedrība, zonas kapitālsabiedrība un brīvostas pārvalde ir tiesīgas piemērot tiem ieguldījumiem un algu izmaksām, kas veiktas līdz 2035. gada 31. decembrim.
Komisija nolēma, ka tiek atbalstīts priekšlikums Alūksnes novadu iekļaut Latgales SEZ, tomēr jautājums par termiņa pagarinājumu jāturpina skatīt, jo šis jautājums attiecas arī, piemēram, uz Liepājas SEZ un Rēzeknes SEZ.
LETA jau vēstīja, ka Saeima oktobra sākumā konceptuāli atbalstīja Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ. Tāpat pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.
Alūksnes novadu plānots iekļaut Latgales SEZ, lai Alūksnes uzņēmēji varētu izmantot nodokļu atvieglojumus, ko sniedz SEZ.
Latgales SEZ darbojas kopš 2017. gada. SEZ ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem reģiona attīstības instrumentiem, jo, investējot uzņēmuma attīstībā vai jaunu darbavietu radīšanā Latgales plānošanas reģionā, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi gan ienākuma, gan nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldībai ir iespēja piešķirt papildu vēl 20% atlaidi, ļaujot uzņēmējiem faktiski saņemt līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, norādījuši grozījumu autori no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).
Grozījumu mērķis ir paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti Latvijas Austrumu pierobežā, kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kas robežojas ar Krieviju.
VARAM apkopotā informācija liecina, ka līdz šā gada 17. septembrim Latgales SEZ pārvalde bija noslēgusi 94 līgumus ar kapitālsabiedrībām, kuru kopējās investīcijas ir 111,59 miljoni eiro. Noslēgtajos līgumos plānotas 715 jaunas darbavietas, no kurām 405 darbavietas jau ir izveidotas.
Starp kapitālsabiedrībām, kas darbojas Latgales SEZ, ir, piemēram, optiskās šķiedras uzņēmums Līvānos SIA “Light Guide Optics International” un tehniskās šķiedras ražotājs Daugavpilī SIA “Nexis Fibers”.
VARAM minētie ieguvumi no Alūksnes novada pievienošanas Latgales SEZ ir plānoti trīs jaunie līgumi 2026.-2028. gadā, noslēgtajos līgumos plānotas 13 jaunas darbavietas.
VARAM norāda, ka Alūksne kā Ziemeļaustrumu mezgls SEZ tīklā papildina Latgales lielākos centrus (Daugavpili, Rēzekni, Līvānus), sniedzot investoriem papildu izvēles vietu uzņēmējdarbībai un veicinot pierobežas ekonomikas dinamiku. Tāpat Alūksne papildināšot Austrumu pierobežas ekonomiskās attīstības centrus ar eksportam nozīmīgām loģistikas priekšrocībām – savienojumiem ar Vidzemi un Igauniju, kas nodrošināšot jaunas kravu plūsmas un stiprināšot Ziemeļaustrumu reģiona pievilcību investoriem.
VARAM informē, ka, piemēram, ja katru gadu reģionā ienāk divi vai trīs uzņēmumi, kas izmanto nodokļu un investīciju stimulus, tas nozīmē līdz 70 jaunu darbavietu radīšanu ik gadu. Pašvaldībām tas esot būtisks impulss vietējai ekonomikai un nodokļu ieņēmumiem.
Tāpat esošie uzņēmumi paplašinās, jo SEZ režīms ļauj samazināt izmaksas un atvieglot investīcijas ražošanas paplašināšanai. Ja pat daļa esošo uzņēmumu palielina apgrozījumu par 10-15%, tas radīšot papildu pieprasījumu pēc darbaspēka, loģistikas un vietējiem pakalpojumiem.
Tāpat VARAM norāda, ka pieaug nodarbinātība un iedzīvotāju noturība – ja reģionā SEZ ietekmē bezdarba līmenis samazinās par vienu vai diviem procentpunktiem, tas nozīmē desmitiem ģimeņu, kurām vairs nav jāmeklē darbs ārpus Latvijas. Tas tieši sekmēšot remigrāciju un jauniešu palikšanu reģionā.
Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ ir paredzēta rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam.
