Četras lietas, ko lauksaimnieki sagaida no topošajiem Eiropas parlamenta deputātiem

Godīgi tiekšmaksājumi, saprātīga zaļā politika, godīgi tirdzniecības noteikumi un birokrātijas mazināšana nozarē ir galvenie darbības virzieni, kuros lauksaimniecības nozares pārstāvji sagaida aktīvu Eiropas Parlamentā (EP) ievēloto Latvijas deputātu iesaisti.

Biedrība “Zemnieku saeima”, dodoties uz EP vēlēšanām 8. jūnijā, aicina ņemt vērā arī Latvijaskandidātu nostāju ar lauksaimniecību saistītajos jautājumos.“Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs par sadarbību ar Latvijas pārstāvjiem EP:““Zemnieku saeima” aktīvi strādā Eiropas institūcijās, pārstāvot Latvijas lauksaimniekuintereses, tāpēc mums ir ļoti būtiska sadarbība ar Latvijas deputātiem EP. Svarīgi, laijaunievēlētie deputāti būtu gatavi mūs uzklausīt un cīnīties par Latvijas lauksaimniekiem.Nākamajā sasaukumā no Latvijas pārstāvjiem EP sagaidām četras lietas, kas ilgtermiņā ietekmēsLatvijas lauksaimniekus.”

Godīgi tiešmaksājumi un spēcīgs ES daudzgadu budžets 
Valters Zelčs norāda, ka ir jāpanāk, lai Latvijas lauksaimniekiem tiktu nodrošināts Eiropas
Savienības vidējais tiešmaksājumu līmenis. “ES budžets ir niecīgs, to veido vien nedaudz vairāk
nekā 1% no ES iekšzemes kopprodukta. Ņemot vērā to, ka papildus tradicionālajām politikām,
piemēram, lauksaimniecībai un kohēzijai, ES ir izrādījusi ambīcijas daudz spēcīgāk strādāt arī
drošības virzienā, ir pilnīgi skaidrs, ka ar esošo ES budžeta apjomu visam nepietiks. Primāri,
mēs kā lauksaimnieki vēlētos redzēt ES budžeta palielināšanu, kā rezultātā beidzot varētu
panākt reālu tiešmaksājumu izlīdzināšanu, vienlaikus finansējot arī virkni no jaunajām ES
prioritātēm. Tomēr, budžeta palielināšana ir ļoti sarežģīts process. Gadījumā, ja budžetu
palielināt nebūs iespējams, domāju, ka mēs kā Latvijas lauksaimnieki, esam gatavi izvērtēt
tiešmaksājumu saglabāšanu esošajā līmenī, pie nosacījuma, ka tām ES dalībvalstīm, kuru
tiešmaksājumu līmenis ir virs ES vidējā, šie maksājumi tiek samazināti.”

Saprātīga zaļā politika
“Zemnieku saeima” uzskata, ka ir jāpārskata iepriekšējā EP sasaukumā pieņemtie zaļā kursa politikas ieviešanas lēmumi. V. Zelčs: “Iepriekšējā EP sasaukuma vairākums atbalstīja ambiciozas zaļās politikas iniciatīvas, taču neizvērtēja to potenciālo ietekmi uz lauksaimniecību.
Uzskatām, ka šāda lēmumu pieņemšana ir pretstatā ilgtspējīgai un pamatotai attīstībai. Arī liela daļa lauksaimnieku protestu radās tieši tādēļ, ka politiskā līmenī “no augšas” tika uzspiestas ārkārtīgi ambiciozas stratēģijas, kuras praksē nebija reāli ieviešamas. Šī iemesla dēļ esam pārliecināti, ka virknei zaļo kursu regulējošo aktu nepieciešams visaptverošs ietekmes novērtējums, un gadījumos, kad mērķu sasniegšana nav reālistiska, tie ir jāpārskata.”

Godīga tirdzniecība ar trešajām valstīm
ES ir jānovērš dubultie pārtikas standarti, precīzāk, atšķirīgās ražošanas prasības ES ražotai un no trešajām valstīm ievestai pārtikai. “ES ir visaugstākie pārtikas kvalitātes un tās ražošanas standarti pasaulē. Tomēr, īstenojot starptautisko tirdzniecību, ES tiek importēti produkti, kuri ražoti ar metodēm, kuras ES ir sen aizliegtas, vai pat nekad nav bijušas atļautas. Ieviešot ilgtspējīgas pārtikas prakses, nedrīkst vides un klimata aizsardzības slogu uzvelt tikai savām dalībvalstīm, tāpēc importētajai pārtikai jāuzstāda tādi paši ražošanas standarti, kādi ir ES ražotajai pārtikai,” skaidro V. Zelčs.

Birokrātijas mazināšana
ES ir jāizvērtē lauksaimniekiem izvirzītās atskaišu prasības. V. Zelčs uzsver: “ES ir “aizrāvusies” ar savu uzņēmēju ikdienas darbības birokratizēšanu. Aizejošā sasaukuma laikā nonācām pat pie tik absurdas situācijas, kad lauksaimniekiem par ikdienas pienākumu tika uzdots fotografēt savus traktorus, sējmašīnas, dzīvniekus, kūtsmēslus, utt. Kaut arī kontrole ir svarīga, nākošajam EP sasaukumam ir jāspēj nodalīt lietas, ko nepieciešams zināt, no tām, kuras ierēdņiem šķiet interesanti zināt.”