Zero waste kultūra: Kā iepirkties videi draudzīgāk?

Eiropā ik gadu atkritumos nonāk līdz 89 milj. tonnas pārtikas produktu jeb aptuveni četras maltītes nedēļā. Aiz izmestajiem pārtikas produktiem slēpjas ražošanas procesā iztērēti ūdens un dabas resursi, kurus neapzinoties izmetam līdz ar appelējušo maizes klaipu atkritumos. Arī Latvijas iedzīvotāji neatpaliek no Eiropas rādītājiem, jo 82% no pašmāju mājsaimniecībām tiek regulāri izmesta pārtika. Kā kļūt “zaļākiem” ēdiena patērētājiem, ieviešot elementārus digitālos rīkus savā ikdienas rutīnā, stāsta tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperte.

Gudrāka iepirkšanās

Katra cilvēka iepirkšanās paradumi ir atšķirīgi – citi iepērkas veselai nedēļai, bet citi ir vairāk spontāni pircēji, apmeklējot veikalu, tikai tukša ledusskapja vai kārumu meklējumu brīžos. Pārtikas veikalos pieejamais sortiments ir bezgala plašs un var pamudināt ik katru no mums uz nevajadzīgiem pirkumiem, tāpēc pirmais ieteikums – neiet uz veikalu izsalkušiem.

Pārtikas veikala apmeklēšana ar pilnu vēderu ne tikai pasargās patērētāja maciņu no pārtērēšanās, bet arī neļaus nopirkt bezgala daudz produktu, kas tā arī netiks izlietoti un nonāks miskastē. Izsalkums rada vēlmi iegādāties vairāk nekā patiesībā nepieciešams, tāpēc arī pirkumu iegāde nav racionāla.

Nākamais solis ir veidot iepirkšanās sarakstu. Vairums no produktiem, kurus ikdienā patērējam, atkārtojas, tāpēc prognozēt nedēļas griezumā nepieciešamos pārtikas produktus un to daudzumus ir ērti, turklāt tādējādi var ietaupīt gan laiku, ko patērējam iepērkoties, gan izmaksas. Tam lieti noder mūsu digitālie asistenti – viedtālruņi.

“Lietotņu veikali piedāvā plašu klāstu ar dažādām lietojumprogrammām, kas palīdz efektīvi organizēt nopērkamo produktu sarakstu. Tādas lietotnes, kā Listonic un Out of Milk, saglabā un ikreiz piedāvā regulāri iegādātos produktus, tādējādi atvieglojot saraksta sastādīšanu. Tāpat arī lietotnes sašķiro ievadītos produktus pa kategorijām, lai tie būtu ērti pārskatāmi,” dalās “Huawei Mobile Services” Biznesa attīstības vadītāja Latvijā Gunta Kursiša-Butkāne.

Otrā dzīve arī ēdienam

Pārtikas produkti, kas nonāk lielajās atkritumu izgāztuvēs, rada 25 reizes lielāku kaitējumu videi nekā ogļskābā gāze, jo pūšanas procesā izdala siltumnīcas efekta gāzi – metānu. Visbiežāk ēdiena nonākšana atkritumos ir pārmērīgas produktu iegādes rezultāts. Esam raduši pārdot tālāk un mainīties ar dažādām sadzīves lietām sociālajos tīklos, lai piešķirtu tām otro dzīvi, taču arī ar pārtikas produktiem, kas kādu iemeslu dēļ kļuvuši lieki, varam rīkoties līdzīgi.

“AppGallery ir pieejama lietotne Olio, kasir pasaulē atzīts un populārs rīks, lai nevajadzīgo pārtiku un citas sadzīves preces atdotu kādam, kam tās ir vairāk nepieciešamas. Princips ir līdzīgs, kā sociālajos tīklos – jāuzņem produkta bilde un jāievieto vietnē, kas neaizņem vairāk kā 30 sekundes. Lielākā daļa produktu atrod jauno īpašnieku mazāk kā divās stundās, tādējādi atbrīvojot vietu virtuvē un nenodarot kaitējumu videi,” stāsta eksperte.

Atkritumu šķirošana labākas nākotnes vārdā

Svarīgs solis atkritumu daudzuma mazināšanā ir arī pareiza to šķirošana. Nereti līdz ar pārtiku, kam beidzies derīguma termiņš, izmetam arī tās iepakojumu, taču pavisam vienkārši izmainot savus ikdienas paradumus, un sākot šķirot atkritumus, varam palīdzēt videi.

Pārtika ar nelielu derīguma termiņa notecējumu, kā, piemēram, makaroni un citi bakalejas produkti, var lieliski noderēt cilvēkiem trūkumā, savukārt sabojājušies dārzeņi, augļi un to mizas ir lielisks mājas komposta veidošanas pamats, kuru pēc tam izmantot kā mēslojumu dārzā.

Atkritumu šķirošana ir šķietami laikietilpīgs process, bet to var pārveidot par kopīgu izklaidi visai ģimenei, iesaistot arī mazākos mājas iemītniekus. “Mobilā spēle Waste Recycling būs lieliska iespēja kopā gan izklaidēties, gan iemācīties pareizi šķirot atkritumus. Spēle ir piemērota pašiem mazākajiem entuziastiem un dod iespēju gūt vērtīgas zināšanas par atkritumu veidiem un to sadalīšanās laiku dabā, tādējādi jau no mazotnes iemācot rīkoties atbildīgi pret apkārtējo vidi,” skaidro G. Kursiša-Butkāne.

Ieviešot ērtus digitālos rīkus savā ikdienā, mēs varam izmainīt pārtikas iegādes un lietošanas paradumus par labu zaļākam dzīvesveidam, tādējādi ieguldot gan savā nākotnē, gan samazinot ierastos tēriņus.