Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju katru dienu uzturā lieto augļus un dārzeņus

Vismaz reizi dienā augļus lieto 35,3 % Latvijas iedzīvotāju vecumā 15 un vairāk gadi, savukārt dārzeņus un salātus (izņemot kartupeļus) – 39,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas (EIVA) dati. Piecu gadu laikā šie rādītāji ir samazinājušies attiecīgi par 4,5 un 3,2 procentpunktiem. Vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Sievietes vairāk nekā vīrieši patērē augļus un dārzeņus

Augļu un dārzeņu ēšanas paradumi izteikti atšķiras starp vīriešiem un sievietēm. 2019. gadā līdzīgi kā 2014. gadā saglabājas tendence, ka augļus un dārzeņus vairāk patērē sievietes – 41,3 % sieviešu vismaz reizi dienā uzturā lieto augļus, savukārt dārzeņus un salātus (izņemot kartupeļus) – 43,6 % sieviešu. Ikdienā augļus uzturā visvairāk lietoja sievietes vecumā no 55 līdz 64 gadiem (47,4 %). Vīrieši uzturā vairāk patērēja dārzeņus nekā augļus – augļus katru dienu ēda 27,8 % vīriešu, savukārt dārzeņus – 34,2 % vīriešu.

Augļus retāk nekā reizi nedēļā vai vispār neēd 7,6 % iedzīvotāju, dārzeņus – 4,7 %

Četras līdz sešas reizes nedēļā uzturā augļus lieto 29,8 % Latvijas iedzīvotāju, dārzeņus un salātus (izņemot kartupeļus) – vairāk nekā trešdaļa (36,1 %) iedzīvotāju. Vienu līdz trīs reizes nedēļā augļus ēd 27,3 % iedzīvotāju, taču dārzeņus – 19,8 %. Retāk nekā reizi nedēļā vai vispār neēd augļus 7,6 % iedzīvotāju, dārzeņus – 4,7 % iedzīvotāju.

Labvēlīgi sociālekonomiskie apstākļi veicina augļu un dārzeņu patēriņu

Veselīgas ēšanas paradumus ietekmē iedzīvotāju ienākumi, izglītības līmenis un nodarbinātība. 41,8 % iedzīvotāju ar visaugstākajiem ienākumiem (piektā kvintiļu grupa) ēd augļus vismaz reizi dienā, savukārt dārzeņus – 49,7 % iedzīvotāju. Iedzīvotāju vidū ar viszemākajiem ienākumiem (pirmā kvintiļu grupa) augļus ēd 29,2 % un dārzeņus 30,5 % iedzīvotāju. Iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem dārzeņus un salātus ikdienā lieto mazāk nekā vidēji Latvijā. Savukārt augļus ikdienā vismazāk ēd jaunieši 15–24 gadu vecumā un seniori vecumā no 75 gadiem, attiecīgi par 2,8 un 3,5 procentpunktiem mazāk nekā vidēji valstī. Augļus un dārzeņus ikdienā biežāk lieto nodarbinātie iedzīvotāji – attiecīgi 36,9  % un 42,9 %, kā arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību – 44,7 % un 49,7 %.

Rīgā puse iedzīvotāju ikdienā patērēja augļus un dārzeņus

Izteiktas atšķirības ikdienas augļu un dārzeņu lietošanā ir reģionu griezumā. Rīgas reģionā katru dienu puse iedzīvotāju uzturā lieto augļus (49,8 %) un dārzeņus (53,9 %), savukārt viszemākais rādītājs ir Vidzemes reģionā, kur tikai katrs piektais (20,7 %) reģiona iedzīvotājs uzturā lieto augļus katru dienu, bet dārzeņus un salātus – tikai 22,7 %. Pierīgā vismaz reizi dienā augļus ēd 34,3 % iedzīvotāju, savukārt dārzeņus – 42 %. Latgales, Zemgales un Kurzemes reģionā katru dienu uzturā augļus lieto attiecīgi 29,3 %, 26,3 % un 24,6 % iedzīvotāju, dārzeņus un salātus – 31 %, 29,1 % un 28,8 %.

Tikai 7,2 % iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem ēd pietiekami daudz augļu un dārzeņu

Pēc Veselības ministrijas ieteikumiemkatru dienu cilvēkam uzturā būtu jāiekļauj vismaz 300 g dārzeņu un 200 g augļu vai ogu. 2019. gadā katru dienu 500 g un vairāk augļu un dārzeņu lietoja tikai 7,2 % iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem (8,6 % sieviešu un 5,4 % vīriešu), turklāt tikai puse ievēroja ieteicamo proporciju. Visbiežāk pietiekamā apjomā augļus un dārzeņus lieto turīgākie iedzīvotāji (piektā kvintiļu grupa) – 10,9 %. Salīdzinājumam, 2014. gadā 11,4 % iedzīvotāju katru dienu apēd vismaz 500 g augļu un dārzeņu (13,3 % sieviešu un 8,9 % vīriešu).

Latvijā tikai ceturtdaļa iedzīvotāju biežāk nekā reizi nedēļā lieto 100 % augļu un dārzeņu sulas

Apsekojumā tika jautāts arī par 100 % augļu un dārzeņu sulu lietošanu uzturā. Gandrīz 75 % iedzīvotāju norādīja, ka sulas uzturā lieto mazāk nekā reizi nedēļā vai nelieto vispār. Rezultāti liecina, ka nav būtisku atšķirību sulu lietošanā dzimuma un vecuma griezumos.

Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujā (EIVA) 2019.–2020. gadā tika aptaujāti 6 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, kuru atbildes tika vispārinātas uz visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem. Apsekojumā tika noskaidrota iedzīvotāju pašsajūta un subjektīvais viedoklis par savu veselību, dots pašnovērtējums dzīves veidam, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanai un pieejamībai saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem.

Avots: CSP/ foto: pexels.com