Ļaušanās savam ceļam

Alūksnes pilsētas bibliotēkā skatāma rotaļlietu darinātājas Madaras Zaķes darbu izstāde. Tajā lūkojami viņas mīļoti un izloloti darbiņi – rotaļlietas un mīļlietas mazākiem un lielākiem bērniem. Izstādē apkopoti un atspoguļoti klientu iemīļotākie un krāšņākie darbi.

Cik ilgi jau veidojat rotaļlietas?

– 2015. gadā manam dēliņam bija apritējuši divi gadi, dekrēta laiks bija beidzies un, tā kā zināju, ka iepriekšējā darbavietā vairs neatgriezīšos, sākās mani meklējumi pēc pašrealizācijas. Nedaudz pratu šūt, manā rīcībā bija šujmašīna un interneta plašumi ar idejām, kuras gribēju uzšūt savam dēliņam. Pirmās rotaļlietas, ko uzšuvu, labi palikušas atmiņā. Tās bija stilizēts spilvens kaķa veidolā manam dēlam un izteiksmīga lupatu lelle ar ogļu melniem matiem draugu meitiņai. Manam dēlam spilvenkaķis neradīja īpašu interesi, bet draugu meitiņa tā nobijās no lelles ar melnajiem matiem, ka atteicās to ņemt rokās! Tā nu sanāca, ka bērniem vairāk patika un interesēja vienam otra rotaļlieta un viņi veiksmīgi samainījās. Izteiksmīgo lupatu lelli esam joprojām saglabājuši. Vēlāk tapa vēl dažas rotaļlietas draugu bērniņiem, pirmsākumos šuvu arī segas mozaīkas tehnikā. Šis laiks šķiet tik ļoti tāls un sens! Ļoti daudz kas mainījies. Sākot jau ar to, ka nu esmu mamma trīs dēliem un beidzot ar to, ka šuju ļoti atšķirīgas rotaļlietas. Visvairāk gan mainījusies radīto darbu kvalitāte. Reizēm apskatos fotogrāfijas ar rotaļlietām, kuras tapa, braucot uz pirmajiem tirdziņiem, un neviļus domāju, kā tas iespējams, ka kāds no manis to visu arī nopirka?! Sākotnēji šuvu rotaļlietas un segas un devos uz mājražotāju tirdziņiem tuvējās pilsētās. Ar laiku radīju savu firmas zīmi, lapu sociālajos tīklos. Sāku ievietot arī sludinājumus dažādās pārdošanas grupās un pakāpeniski pārgāju tikai uz pasūtījumu darbiem un strādāju, izmantojot interneta vidi. Braukt uz tirdziņiem ir kā spēlēt laimes spēli, nekad nevari zināt, kā veiksies, un vai nebūs jābrauc mājās ar tukšu kabatu un pilnām kastēm (tā arī, starp citu, gadījies). Šūt pasūtījumus tomēr nozīmē strādāt stabilāk un prognozējamāk. Šobrīd gan šūšana palikusi vairāk kā hobijs. Šūšana ir ļoti laikietilpīgs process, kuru man personīgi patīk veikt, pilnībā koncentrējoties un iedziļinoties darāmajā darbā. Diemžēl apvienot šūšanu ar māmiņas lomu kļuva arvien sarežģītāk un nācās izdarīt izvēli un noteikt prioritātes, lai izvairītos no pārslodzes un izdegšanas. Tomēr šūšana tik ļoti saaugusi ar manu personību un ikdienu, ka nespēju to pilnībā izslēgt no savas dzīves un turpinu šūt tad, kad izdodas atrast kādu brīvu brīdi.

– Kur smeļaties iedvesmu?

– Iedvesma rodas darot, ļaujoties procesam, iztēlei, audumu kombinācijām un bieži vien arī klientu iecerēm un vēlmēm. Patiesībā ideju un projektu, kurus gribētos radīt, ir krietni vairāk nekā es spēju tās realizēt! Bieži vien skatos uz audumiem un redzu tik daudzus salikumus, kas izskatītos brīnišķīgi savienoti kādā rotaļlietā vai sedziņā. Tomēr realizēt tās visas es fiziski nespēju, pietrūkst stundu dienai! Tā nu daži projekti, jau piegriezti, gaida savu tapšanas mirkli. Ticu, ka katrai rotaļlietai ir savs laiks, kad materializēties un tapt no domas, idejas fiziski taustāmā veidolā. Neko jau nevar nokavēt un izsapņotie tēli ir gana dzīvi un uzstājīgi, lai no apziņas nepazustu arī gadiem ilgi.

– Vai rotaļlietu pasaulē arī ir jaunas tendences? Un kuras ir nezūdošas vērtības?

– Jā, pavisam noteikti! Piemēram, pirms septiņiem gadiem, kad tikko sāku šūt, tādas miega lupatiņas vēl nemaz nebija ieguvušas tādu popularitāti kā tagad. Ļoti daudz ko nosaka jauni materiāli un to pielietojums. Šobrīd ļoti populāri ir flīsi ar pumpiņu reljefu (minky flīss), tie ir gan silti, gan maigi, gan skaisti un samērā viegli kopjami. Tikpat populāri ir dabiskie audumi, piemēram, muslins, no kura tiek šūtas gan segas, gan mīļmantiņas un, protams, arī apģērbs. Samērā brīva niša ir šūt unikālas rotaļlietas, piemēram, pēc bildes, pēc multfilmas tēla, pēc bērna zīmējuma vai šūt atmiņu rotaļlietas no bērniņa pirmajām drēbītēm. Nezūdoša vērtība ir vēlme pēc roku darba, pēc īpašas enerģijas, ko meistars ielicis, šujot rotaļlietu.

– Kas jums palīdz koncentrēties darbam?

– Vislabāk koncentrēties darbam palīdz klusums un vienatne, kad zinu, ka mani neviens netraucēs un nenovērsīs no darba! Tā kā mana darbnīca iekārtota nelielā stūrī mūsu dzīvokļa virtuvē, tad klusums un vienatne pa dienu ir ārkārtīgi retos brīžos. Biežāk jau darbs noris paralēli rūpēm par bērniem un ikdienas kņadai. Reizēs, kad esmu viena un varu ļauties darbam un gardai tasei kafijas, man ir īsta svētlaime, no visas sirds tos izbaudu!

– Ko jūs ieteiktu kādam, kurš arī vēlētos uzsākt tādu nodarbi kā jūs?

– Manuprāt, tas pirmais un vissvarīgākais, kam jāpiemīt cilvēkam, kurš nolēmis kļūt par rotaļlietu meistaru ir tāda liela un bezgalīga mīlestība pret darbu, ko viņš dara, pret katru radīto un sašūto rotaļlietu. Ja cilvēkam ir šī mīlestība un spēja rotaļlietā ar savu enerģiju iedvest dzīvību un dvēseli, esmu pārliecināta, ka viņam viss izdosies! No tādām tīri praktiskām prasmēm es ieteiktu apbruņoties ar milzīgu pacietību, ar neizsīkstošu rūpīgumu, spēju skaisti un gaumīgi pasniegt savus darinājumus, kā arī ar prasmēm orientēties interneta plašumos un iespējās. Un, jā, visticamāk, ka neiztikt bez grūtībām, sarežģītiem brīžiem un lēmumiem, tomēr kādā brīdī saproti, ka tas viss ir bijis tā vērts, lai piedzīvotu pašam savu transformāciju. Ļoti ilgu laiku savu darbiņu saucu par savu ceturto bērnu, tā to uztvēru, tā pret to attiecos – kā pret savas dzīves dārgumu. Nu ir pagājuši septiņi gadi, mans “bērns” ir izaudzis un kaut kādā ziņā tas jālaiž vaļā un jāmēģina rast savai dzīvei jaunu jēgu un jaunu piepildījumu. Un arī tas ir tikai normāli! Tiem, kuri tikko sāk sekot savam sapnim, savai sirds balsij un domā vai ir vērts, gribas teikt – sper soli, riskē! Tev izdosies! Un tiem, kuri prāto vai tikai nav laiks kaut ko noslēgt, palaist un lūkoties pēc jaunas sirdslietas, gribas teikt – uz priekšu, ļaujies pārmaiņām! Tās vienmēr ir uz labu! Jā, šī ir tā mācība, ko paņemu sev līdzi no sava profesionālā ceļojuma šūšanas pasaulē – pārmaiņas vienmēr ir uz labu, tās ienes jaunas vēsmas ikdienā un atver arvien jaunus apvāršņus un horizontus! Lai izdodas!