Latvijas iedzīvotāji visaugstāk vērtē atjaunotās pilis

Pirmajā informatīvās kampaņas “Atrastā Latvija” mēnesī Latvijas iedzīvotāji visaktīvāk apmeklējuši objektus, kas atrodas tuvu Rīgai, bet augstāko novērtējumu saņēmušas pilis. Visatzinīgāk apmeklētāji novērtējuši Cesvaines pili, tai seko Stāmerienas pils, Cēsu viduslaiku pils, Bauskas pils un Siguldas Jaunā pils, vēsta pārstāve Zane Eniņa.

Maija beigās Kultūras ministrija uzsāka informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”, aicinot Latvijas iedzīvotājus epidemioloģiski drošā veidā apmeklēt no jauna izveidotos un atjaunotos kultūras un dabas mantojuma objektus Latvijas reģionos. No teju 60 objektiem – muižām, pilīm, baznīcām, katedrālēm, muzejiem, dabas takām, dārziem, estrādēm, torņiem, tiltiem, promenādēm, pludmalēm un citiem objektiem, visaugstāko vērtējumu saņēmušas tieši atjaunotās pilis. Pirmajā vietā pēc vērtējuma ir Cesvaines pils.

Pils smagi cieta ugunsgrēkā 2002. gadā, un ilgstoši tika meklētas iespējas atjaunot nodegušo jumtu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ļāvis pilij atjaunot ēkas vidusdaļas jumta konstrukcijas un segumu. Tagad pils no ārpuses atguvusi savu romantisko veidolu, tomēr līdz 2021. gada beigām tās iekštelpas slēgtas apmeklētājiem, jo norit apjomīgi iekštelpu remontdarbi pils telpu mūsdienīgai izmantošanai.

Cesvaines pils gide Lilita Ļava stāsta: “Cesvaines pils ir atšķirīga ar savu senatnīgo veidolu, un daudziem ir pārsteigums, ka šāda pils atrodas Latvijā. Muižkunga fon Vulfa iecere uzsvērt pils romantisko veclaicīgumu ir sevi attaisnojusi – gan muižas laikos, gan tagad Cesvaini brauc apskatīt viesi no visas Eiropas. Pēc ugunsgrēka postījumiem ilgstoši nebija skaidrības par pils iespējām stabili strādāt un attīstīties. Jumta atjaunošana bija trūkstošais mozaīkas gabaliņš, un tagad patiešām var teikt, ka pils ir atrasta no jauna. Priecājamies par katru apmeklētāju, kuram Cesvaines pils ir jauns un pārsteidzošs atradums, un esam pateicīgi par augsto novērtējumu!”

Augstu novērtēts arī atjaunotais Ķemeru ūdenstornis, Šlokenbekas muižas ansamblis, Krāslavas pils komplekss, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis un Bernātu dabas takas netālu no Liepājas.

Vērtējot objektu apmeklējumu, var secināt, ka jūnijā cilvēki visaktīvāk apmeklējuši objektus, kas atrodas netālu no Rīgas, visapmeklētākā ir Dobeles Pils. Ar ERAF finansējumu konservēti un restaurēti pils mūri, izbūvēts jumta pārsegums ar skatu platformu, drupās izveidojot telpas izstādēm, kultūras pasākumiem un semināriem. Pils iekštelpas apmeklētājiem kļūs pieejamas augusta beigās. Kā atzina Dobeles Pils vadītāja Sandra Safranoviča, apmeklētāju skaita pieaugums tiešām ir jūtams, sevišķi nedēļas nogalēs. Novērtējot lielo apmeklētāju plūsmu, Dobeles pils pagalmā arī izveidota neliela kafejnīca, kur pils viesiem spirdzināties un uzkavēties nedaudz ilgāk.

Dobeles Pils vadītāja Sandra Safranoviča skaidro apmeklētāju interesi: “Dobeles Pils projekts ir absolūti unikāls ar to, ka Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupām, kas ir lielākais pilsdrupu komplekss Latvijā, tiek piešķirta jauna dzīvība. Pils kapelas daļai ir iedots “mūža turpinājums”. Tā atdzimusi, nemainot pilsdrupu ārējo veidolu – ir radīts jauns objekts esošajos mūros. Šāda veida projektu nav nekur citur Latvijā. Cilvēkiem ir interesanti redzēt to, kā jaunais mijas ar veco un respektē viens otru. Kā vēsture satiekas ar mūsdienām, kā viens, kas jau pagājis, un otrs, kas vēl nav sasniegts… Tās vairs nav drupas, tā ir Pils!”

Kultūras ministrija rosina Latvijas iedzīvotājus jūlijā un augustā iepazīt vietas, kas atrodas tālāk no Rīgas, piemēram, paciemoties Slutišķu sādžā Naujenes pagastā netālu no Krāslavas, apbrīnot Ērģemes viduslaiku pilsdrupas Valkas pusē vai izstaigāt jaunizveidotās Bernātu dabas takas Liepājas tuvumā.

Spēlē “Atrastā Latvija” šobrīd piedalās vairāk nekā 450 aktīvu dalībnieku, no kuriem čaklākie jau apmeklējuši visus objektus. Šodien notika spēles pirmā izloze, kurā piedalījās visi dalībnieki, kas līdz 30. jūnijam bija reģistrējušies spēlei un apmeklējuši kaut vienu objektu. Izlozes dalībnieki saņems iespēju bez maksas apmeklēt kādu no 22 izlozē ietvertajām kultūras mantojuma vietām, kā arī izmatot tajās pieejamos pakalpojumus. Ar uzvarētājiem notiks individuāla saziņa, un ar uzvarētāju sarakstu var iepazīties arī mājaslapas “AtrastaLatvija.lv” sadaļā “Spēles noteikumi”. Spēle turpināsies līdz 5. septembrim, pēc tās noslēguma notiks otrā izloze, kurā būs iespēja tikt pie vērtīgām balvām, piemēram, iespējas nakšņot un baudīt maltīti Šlokenbekas muižā vai Ungurmuižā vai lidot ar Zērgli Siguldā.

Objektu atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada divās kārtās, atjaunojot un izbūvējot 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2022. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 67 965 274,81 eiro, 34 913 795,12 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, bet 33 051 479,69 eiro ir valsts un pašvaldību ieguldījumi.

Par iespēju apmeklēt un iepazīt objektus Latvijas iedzīvotājiem vēsta mājas lapa “AtrastaLatvija.lv”, septiņu raidījumu cikls “Atrastā Latvija” kanālā TV3 piektdienu vakaros plkst.21.05, video interneta vidē, kā arī citi informatīvie materiāli.

Kultūras ministrija aicina būt atbildīgiem un, apmeklējot objektus, ievērot valstī spēkā esošos epidemioloģiskās drošības pasākumus.