Katrā dārzā pa rozei

Šis ir laiks, kad acis sāk žilbināt daudzkrāsaini un cēli rožu ziedi dārzos un parkos. Lai ziedēšana būtu ilga un skaista, rozes jālutina visu vasaru.

Arī rozēm gribas ēst

Jau pavasarī mostoties, rozēm kopēji pasniedza “rīta kafiju” – kādu slāpekli saturošu mākslīgu vai dabīgu mēslojumu. Tagad, kad rozes sāk ziedēt, mēslošana jāatkārto, lai skaistajam krūmam ir spēks ziedēt atkal un atkal. Rozes ir visai ēdelīgas, turklāt spēcīgākas tās labāk pretojas arī slimībām un kaitēkļiem. Ja mēslo ar laistīšanas metodi, noteikti rozes pirms tam pamatīgi jāsalej ar ūdeni, īpaši šobrīd, kad pēc ilgstošiem lietiem ir iestājies sausuma un karstuma periods. Rožu saknes stiepjas 50 – 80 centimetru dziļi, un sausā augsnē mēslojums līdz saknēm nemaz netiks.

Ja bija labi sagatavota stādīšanas bedre, tad pavasarī stādītās rozes mēslot nevajag.

Vasarā rozēm nepieciešams gan slāpeklis, gan kālijs, fosfors, magnijs, kalcijs. Šāda veida mēslojumu ir daudz – gan īpaši rozēm paredzēti, gan ziedošām puķēm vispār. Ir dārzkopji, kuri nepērk mēslojumus veikalā, bet gatavo paši nātru vai augu vircas, atšķaidītus mēslus, kompostu.

Augustā rozes mēslo pēdējo reizi – ar mēslojumu, kas satur kāliju, lai rozes labāk sagatavotos ziemai.

Apgriezt skaistumam

Lai rožu ziedi priecētu līdz rudenim, noteikti jāapgriež noziedējušie, lai augs netērē spēkus. Skaistumu atdevušos ziedus vajadzētu griezt droši līdz pirmajām, otrajām īstajām lapām vai zemāk. Bet ne augstāk, jo tad ziedēšana vairs nebūs tik kupla. Turklāt labāk apgriezt virs lapiņas, kas vērsta uz krūma ārpusi. Protams, ja rozei nav viens zieds uz kāta, bet vairāki, arī jāgriež pa vienam noziedējušajam. Līdz īstajām lapām griež tad, kad visi ziedi ķekarā ir noziedējuši. Apgriežot rozes, vēlams ik pa laikam dezinficēt šķēres, īpaši, ja ir aizdomas, ka kāda varētu būt slima.

Rožu kaitēkļu netrūkst

Daudzi rožu kopēji atzīst, ka šogad rozēm ir ļoti daudz dažādu postītāju – laputis, rožu cikādes, tripši, tinēji. Ja rožu nav daudz, vispirms, protams, var mēģināt kaitēkļus vienkārši nospiest un nobraucīt. Apskatot lapas un pumpurus, tie ir labi saskatāmi. Var izmantot arī stipru ūdens strūklu spēcīgākajiem krūmiem. Labi der zaļo ziepju emulsija. Te gan jāņem vērā, ka virkne kaitēkļu uzturas zem lapām, līdz ar to nebūs lielas jēgas, ja apstrādāta tiks tikai lapu virspuse.

Ir arī tautas līdzekļi cīņai ar kaitēkļiem – dažādi augu uzlējumi, kola un citi. Ar tiem var eksperimentēt, tikai jāraugās rozes neapdedzināt un “nesalipināt”. Kādu brīdi pēc eksperimentiem ar saldiem dzērieniem, ja nav lietus, krūmi jāaplaista.

Protams, rozes apdraud arī dažādas vīrusu un sēņu slimības, ar tām cīņa nav tik vienkārša – vispirms jāsāk ar bojāto lapu un dzinumu iznīcināšanu, pēc tam jāmeklē līdzeklis, ar ko sērgu apkarot. Te gan jāatceras, ka ir ļoti maz ķīmisko līdzekļu, kas paredzēti neprofesionāliem dārzkopjiem bez atbilstošas sertifikācijas. Savukārt, lietojot dažādas citādas indes, ir vērts apdomāt, vai nenodarām vairāk slikta nekā laba savam dārzam.

Rozes ir pacietīgas

Katrā ziņā rozes mūs priecē gan vairāk, gan mazāk uzmanītas. Tās ir izturīgas, un ziedēs arī tad, ja katru dienu ap tām nečubināsimies. Īpaši lieliskas ir parka rozes – reiz iestādītas, tās ziedēs gadiem un pacietīs gan sausumu, gan aukstumu. Tik vien kā jāņem laiku pa laikam rokās šķēres, lai krūms saglabātu dekorativitāti un ziedētu atkal un atkal līdz pirmajiem saliem.

Arī ziemošana var būt gan sarežģīta, gan vienkārša – ir rožu saimnieki, kuri vienkārši apber rozes saknes ar kūdru vai citu sildošu sedziņu un ļauj zariem salt. Pavasarī, ja sakne dzīva, roze dzīs jaunus dzinumus un ziedēs tikpat krāšņi. Tā kā ir vērts savā dārzā atvēlēt vietu šai skaistulei, kas neprasa daudz vairāk rūpju un mīlestības kā ikviens mūsu dārza košumaugs.

Autors: Sigita Roķe