Laura Felša
Nu jau apmēram ceturtdaļgadsimtu arī Latvijā pazīstama Halovīna svinēšana 31. oktobrī. Bērni priecīgi iztaisās spocīgā paskatā un apstaigā kaimiņus, cerot tikt pie kāda našķa, šur tur pagalmos var redzēt izdobto ķirbju gaismekļus, veikalus pilda atbilstoša atribūtika. Par šiem svētkiem sabiedrības domas joprojām dalās, mūsu ģimene ir no tām, kas spocīgos svētkus allaž atzīmē. Padalīšos, kā mūsmājās sagaidām oktobra beigas – piedomājot pie šīs tradīcijas un rūpīgi gatavojoties, jo bērniem tas sagādā prieku.
Pagalmā “mošķi” parādās vismaz nedēļu vai divas iepriekš, lai noskaņa turas ilgāk – viena vakara dēļ nav vērts ieguldīt lielas pūles. Jāpiebilst, ka tikpat rūpīgi gatavojamies arī Ziemassvētkiem vai Lieldienām – jau iepriekš visu sarotājam un dzīvojam svētku noskaņās.
Mazie “spociņi” patīkami pārsteidz
Kāds, ieraugot rotājumus, varētu padomāt, ka mēs ik gadu vareni iepērkamies. Bet, nē! Viens no svarīgākajiem padomiem: katru gadu iegādāties kādu nieciņu, saglabāt nākamajam gadam – un tā katru gadu, pa mazumiņam vien, izveidojas tematiskie rotājumi. Svētku rotas glabājam atsevišķās kastēs, un, ticiet man, katru gadu tās atverot, ir neviltots prieks, ka viss jau sagādāts.
Vai pie jums nāk mazie spocīgi pārģērbtie bērni? Pie mums nāk, jo dodam zīmi – te esat gaidīti. Iededzam sveces un spocīgas gaismiņas. Mans lielākais prieks – pēdējo gadu laikā mazie “spociņi” Halovīnam gatavojas –
rāda priekšnesumus, jo es jau saldumu nedošu tāpat vien. Viņi mums dziedājuši dziesmas, skaitījuši dzejolīšus – patiešām prieks!
Cīsiņš mīklā pārvēršas par mūmiju
Svarīgs ir prieks ne tikai acīm, bet arī vēderam. Te nu gan improvizējam – tās var būt gareni sagrieztas gurķu/burkānu šķēles, kurām izgrieztas spocīgas sejiņas. Viens varen iespaidīgs un gards kārums ir cīsiņi mīklā: saldēto mīklu sagriež smalkās strēmelēs, aptin ap cīsiņu (tā, lai izskatās pēc mūmijas), apsmērē ar olu, uzber sezama sēkliņas un krāsnī iekšā – mūmijas acis var izveidot no nelieliem tumšās olīvas gabaliņiem. Šajos svētkos noteikti nevajadzētu aizmirst tomātu mērci/kečupu. Pavisam vienkārši: nomizotam mandarīnam pa vidu iesprauž pētersīļa kātiņu vai kādu citu zaļumu – izveidojas mazs ķirbītis. Variantu ir daudz, atliek tikai likt lietā savu iztēli un radošumu, un arī šie svētki var kļūt par gaidītu ģimenes tradīciju līdzās Mārtiņiem, Miķeļiem un citiem latviešu gadskārtu svētkiem. Lai jūs iedvesmo fotogrāfijas!
Teksts un foto:Laura Felša
Svētki???? Kā svētki???? Mūsu svētki???? Sātana un mošķu pielūgšanas svētki. Dievam ticīgi cilvēki nesvin šādus sātana un upurēšanas “svētkus” un saviem bērniem arī neļauj ar tādiem rituāliem nodarboties.