Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs – pacientiem reģionos beidzot ir iespēja iegādāties medikamentus

Pirms nedaudz vairāk kā gada – 2020. gada 1. aprīlī, Latvijā spēkā stājās jauna zāļu izrakstīšanas kārtība. Tā paredz, ka valsts kompensējamo zāļu receptēs ārsti norāda nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, bet gan ārstējošās jeb aktīvās vielas nosaukumu. Pēcāk aptiekā no vienādas iedarbības zālēm pacientam izsniedz tās, kurām ir zemākā cena. Ģimenes ārsts un terapeits, Dr. Ainis Dzalbs iezīmē – šīs izmaiņas ļāvušas samazināt ārstēšanās izmaksas hroniskajiem pacientiem, jo dažkārt par vienu zāļu iepakojumu jāpiemaksā, piemēram, tikai 70 centi. Tas sniedzis iespēju nepieciešamos medikamentus iegādāties pacientiem reģionos, kur iepriekš to nav varējuši finansiāli atļauties.

Paradumus mainīt palīdz skaidrojošais darbs

Pirms izmaiņām kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā, pacienti bija pieraduši, ka ārsti receptē norāda konkrēta medikamenta nosaukumu un aptiekā viņi vienmēr saņem vienu un to pašu zāļu iepakojumu. Jelgavas novada ģimenes ārsts un terapeits Dr. Ainis Dzalbs atzīst, ka lielākais izaicinājums ar ko nācās saskarties procesa sākumā – pacienti ticēja, ka viņus ārstē tieši konkrētā nosaukuma medikamenti. Tādēļ 1. aprīlī, mainoties kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībai, svarīgākais uzdevums bija skaidrojošais darbs, lai mainītu cilvēku paradumus. Bija nepieciešams paskaidrot, ka uz zāļu iepakojuma, zem medikamenta nosaukuma, ar maziem burtiem atrodas aktīvās jeb ārstējošās vielas nosaukums, kas uz visiem konkrētās grupas medikamentu iepakojumiem ir vienāds. Tas nozīmē, ka arī visu šo medikamentu iedarbība būs līdzvērtīga.

“Uz mediķu un farmaceitu pleciem gūlās liels skaidrojošais darbs. Pacientam atnākot uz vizīti vai piezvanot pa tālruni, sākotnēji nācās skaidrot, ka medikaments, kuru viņš bija saņēmis iepriekš un medikaments, kuru viņš aptiekā saņems tagad, praktiski atšķiras tikai ar nosaukumu, bet ārstniecības efekts būs līdzvērtīgs. Viens no galvenajiem ieguvumiem, kuru uzsveram pacientiem – viņu finansiālais ietaupījums. Farmācijas uzņēmumu piedāvājums pieaug un līdzvērtīgiem medikamentiem atšķiras tikai cena. Lai pacientam nav jāpārmaksā, ir pieņemts lēmums izsniegt lētākās no līdzvērtīgajām zālēm. Izskaidrojot situāciju, pacients nomierinājās un lielākajā daļā gadījumu, nākamreiz problēma neradās. Šobrīd, manā praksē, pacienti ļoti reti prasa tiem izrakstīt konkrētu medikamentu, to pilnībā iegādājoties par saviem līdzekļiem. Vidēji tas varētu būt 1 no 20 pacientiem.”

Pacienti reģionos beidzot spēj atļauties ārstēšanu

Dr. Dzalbs uzsver, ka finansiālais ietaupījums ir ļoti svarīgs reģionu iedzīvotājiem. Jo īpaši senioriem, kuru pensija nav liela, tomēr nereti, hronisku saslimšanu gadījumos vienlaicīgi jālieto pat 5 – 7 medikamenti. Ģimenes ārsti reģionos jau iepriekš rēķinājās ar pacientu finansiālajām iespējām, tādēļ Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija pagājušogad atbalstījusi izmaiņu ieviešanu.
“Pacienti priecājas, ka sarūk viņu līdzmaksājumi, jo bieži vien, viņiem piemaksājot 70 – 90 centus, ir iespēja saņemt pilnvērtīgu ārstēšanu. Ja šis medikaments jālieto regulāri vai medikamenti ir vairāki, ietaupījums ir vērā ņemams. Iepriekš esam saskārušies ar gadījumiem, kad pacients ir devies uz privātu klīniku, kur viņam izrakstīts konkrēts, dārgs medikaments. Jā, arī šis medikaments darbojas, tomēr pēc mēneša vai diviem tas kļūst par dārgu un pacients pārtrauc ārstēšanās procesu, paliekot bez palīdzības. Jaunā kārtība palīdz nodrošināt, ka pacientam ir lielāka finansiālā iespēja iegādāties visus nepieciešamos medikamentus, ārstēšanu saņemot regulāri. Tāpat pacienti novērtē, ka pateicoties ietaupījumam, kompensējamo medikamentu sarakstam klāt nāk arī jauni medikamenti.”

Dr. Dzalbs iezīmē, ka dažiem pacientiem izmaiņas izprast bija grūtāk, bet gada laikā kārtība ir pieņemta. Lai atvieglotu pāreju un veicinātu cilvēku izpratni, savā praksē Dr. Dzalbs nozīmētās terapijas rekomendācijas pacientam iedot rakstveidā, minot gan izrakstītās aktīvās vielas nosaukumu, gan piemērus medikamentu nosaukumiem, kurus pacientam varētu izsniegt aptiekā. Tāpat tas sniedz iespēju pacientam mājās ieskatīties ārsta pierakstos, atkārtoti iepazīstoties ar medikamentu lietošanas kārtību un biežumu.

Dr. Dzalbs nenoliedz, ka pārmaiņu sākumā, ļoti retos gadījumos, pacienti turpināja lietot gan ierastā medikamenta devas, kas iespējams palikušas no iepriekšējām iegādes reizēm, gan “jauno” medikamentu, saņemot dubultu terapijas devu. Tomēr gan ārsti, gan māsiņas iemācījušies šos riskus atpazīt un novērst. Ģimenes ārsts saka lielu paldies arī farmaceitiem, kas arī šīs situācijas mēdz “izķert”, apskatot pacienta e-recepti.

Blakusparādības nevis no konkrēta medikamenta, bet medikamentu grupas

Runājot par blakusparādībām, Dr. Dzalbs iezīmē, ka tas ir individuāli atkarīgs no pacienta, tomēr visbiežāk, vienādas blakusparādības novērojamas visiem konkrētās grupas medikamentiem, neatkarīgi no cenas: “Pacienti sākumā satraucās, kā mainoties medikamentam, viņu pašsajūta mainīsies uz slikto pusi. Tomēr lielākā daļa manu pacientu atzīst, ka pašsajūta nav mainījusies, bet dažkārt – pat uzlabojusies. Tas parāda, ka sarežģījumi bieži vien ir nevis medikamentos, bet pacientu attieksmē un ārstu skaidrojošajā darbā. Jāņem vērā, ka blakusparādības visbiežāk raksturīgas medikamentu grupai kā kopumam. Piemēram, ja no asinsspiedienu pazeminoša medikamenta novērojams potīšu pietūkums, tas visdrīzāk būs novērojums no jebkura terapijas medikamenta, neatkarīgi no cenas. Retos gadījumos, ja ir aizdomas, ka blakusparādības var būt radījusi terapijas maiņa, mēs izrakstām konkrētu medikamenta nosaukumu, jo kompensēšanas sistēma mums to atļauj darīt. Tāpat konkrētu medikamentu joprojām mēdzam izrakstīt, piemēram, astmas vai diabēta pacientiem, ja jaunajam medikamentam ir citāda inhalatora vai injekciju sistēma un mums ir bažas, ka pacients nespēs tai pielāgoties.”

Jaunā sistēma – iespēja ārstiem būt neatkarīgiem

Dr. Dzalbs atzīmē, ka konkrēta zāļu nosaukuma norādīšana receptē, Latvijā ir bijusi tradīcija. Jaunā sistēma ir ļāvusi ārstiem kļūt neatkarīgākiem savā darbībā, strādājot akadēmiski pareizi, iesakot nevis kādas konkrētas firmas produktu, bet tieši ārstējošo vielu. Tas darbu atvieglojis arī studentiem, rezidentiem un jaunajiem ārstiem, kuri augstskolā, apgūstot slimību ārstēšanu, mācās ārstniecisko vielu nosaukumus, nevis medikamentu nosaukumus. Arī šis norāda un kompensējamo medikamentu sistēmas idejas korektumu.

Dr. Dzalbs nenoliedz, ka medikamentu izrakstīšanas kārtībā vēl ir daudz iespējamu uzlabojumu. Viņš arī apzinās, ka medikamenti ne vienmēr ir pieejami, bet lūdz pacientiem būt iecietīgiem. Jāsaprot, ka Latvijā tiek ražota pavisam neliela medikamentu daļa, bet lielākā daļa – ievesta no ārzemēm. Līdz ar pandēmiju nākas piedzīvot vairākus aizkavējumus ražošanā un loģistikā. Tāpat, viņaprāt, kompensējamo zāļu sistēmai ir uzlikti dažādi administratīvie šķēršļi, kurus būtu nepieciešams mainīt pacientu ērtību labad. Piemēram, ļaut arī ģimenes ārstiem, ne tikai konkrētiem veselības aprūpes speciālistiem, izrakstīt pacientam nozīmētos medikamentus vai medikamentus, kurus tie jau gadiem pielieto dažādu slimību ārstēšanā. Tas ļautu samazināt rindas uz pieņemšanu pie speciālistiem, kas īpaši aktuāli mūsu dzīves apstākļos.