Gandrīz katrs sestais Latvijā uzskata, ka viņam ir vāja vai nepietiekama imunitāte

Savu imunitāti jeb organisma spēju pretoties dažādām saslimšanām un vīrusiem Latvijas iedzīvotāju vidū kā nepietiekamu vērtē vairāk nekā katrs desmitais jeb 12 %, bet vēl 4 % savu imunitāti raksturo kā vāju, noskaidrojies “Mēness aptiekas” rīkotajā iedzīvotāju aptaujā oktobrī.

Zīmīgi, ka savu imunitāti kā nepietiekamu novērtējuši galvenokārt jauni cilvēki, vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet vismazāk šādu atbildi snieguši 40 – 49 gadus veci iedzīvotāji. Vairumā jeb 53 % gadījumu aptaujas dalībnieki imunitāti vērtējuši kā normālu.

Vairāk nekā katrs piektais, proti, 23 % iedzīvotāju savu imunitāti vērtē kā labu – šādu atbildi visbiežāk snieguši respondenti, kuru ikmēneša ienākumi ir robežās starp 751 – 1000 eiro. Aptaujāto vidū 8 % atklāja, ir grūti atbildēt par savas imunitātes stiprumu.

Pensionāru vidū vairums jeb 51 % uzskata, ka viņu imunitāte ir normāla, bet vēl 15 % to raksturo kā labu. Starp pensionāriem teju katrs desmitais jeb 9 % uzskata, ka viņu imunitāte ir nepietiekama, bet vēl 5 % atzīst, ka tā ir vāja. Starp aptaujātajiem katrs piektais jeb 21 % no pensionāriem atzina, ka ir grūti vērtēt savas imunitātes spēku.

“Iestājoties gada tumšajam laikam, padomāt par savu veselību ir sevišķi svarīgi, jo vīrusu izplatība pieņemas spēkā, un mūsu organisms, arī dabīgi zaudējot D vitamīnu, var kļūt novājināts. Uzturā būtiski ir uzņemt pietiekami daudz augļu, dārzeņu un šķiedrvielu, kā arī izvairīties no alkohola un ēdieniem ar paaugstinātu tauku saturu. Svarīgi arī regulāri doties ārā, jo saules gaisma ir tā, kas aktivizē imūnsistēmas īpašās šūnas, bet kustība un vingrošana uzlabos ķermeņa spējas cīnīties ar baktērijām,” norāda ģimenes ārsts Veselības centru apvienībā Ingars Burlaks.

“Normāla imunitāte ir reaktīva. Tas nozīmē, ka, saskaroties ar mūsu organismam svešu antigēnu, piemēram, vīrusu vai baktēriju, organisma iedzimtā imunitāte izmanto plašu aizsarglīdzekļu arsenālu cīņā ar svešo ienaidnieku. Mēs to piedzīvojam kā iesnas, sāpošu kaklu vai paaugstinātu ķermeņa temperatūru pāris reizes gadā. Tas neliecina par vāju imunitāti, bet gan gluži pretēji – norāda, ka mūsu imūnsistēma ir modra. No smagām un potenciāli bīstamām slimībām mūs palīdz pasargāt vakcinācija. Mūsdienās vakcinācija ir droša un efektīva,” stāsta infektoloģe Anna Žilde. “Ja slimojam pārāk bieži un simptomi ieilgst vai pievienojas komplikācijas, būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta un jāveic izmeklēšana. Vismaz reizi dzīvē katram vajadzētu pārbaudīt HIV infekcijas klātbūtni, kas Latvijā diemžēl nebūt nav reta.”

Vakcinējot veselos cilvēkus, tiek pasargāti tā dēvētie imūnkompromitētie pacienti (tie, kuru imunitāte ir novājināta), kuru imūnā atbilde uz vakcīnu nav pietiekama, lai sniegtu aizsardzību. Šai pacientu grupai pieder slimnieki ar iedzimtu vai iegūtu imūndeficītu (HIV), pacienti pēc orgānu transplantācijas un onkoloģiski slimnieki. Sevišķi būtiski par savlaicīgu vakcināciju domāt hronisku, tostarp autoimūnu, arī onkoloģisku slimību pacientiem, kā arī cilvēkiem, kas ikdienā lieto imunitāti nomācošus medikamentus, gatavojas transplantācijai.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju “Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica šī gada oktobra sākumā, visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.