Gaišo pusi meklējot

Nams Melleņkalna ielā jau mirdz Ziemassvētku uguntiņās un, pārkāpjot slieksni, apņem viesmīlīgs siltums, ko dod ne tikai mājinieku sarūpētā omulīgā vide, bet arī viņu izstarotā labvēlība pret pasauli. Daudzkrāsainu sveču nokrāsās top kamīna iekuri un šķiet, ka Saulgriežu miers šajās mājās uzkavēsies arī pēc svētkiem.

Ar alūksnieti Lāsmu Baltiņu mūsu dzīves gaitas jau krustojušās, allaž ar prieku satiekot vienmēr pozitīvo pirmsskolas skolotāju. Ar dēlu Raiti redzamies pirmo reizi, taču līdz ar iepazīšanās vārdiem jūtama dzīvespriecīga attieksme pret dzīvi, kaut liktenim labpaticies ģimenei sarūpēt smagus pārbaudījumus.

Raitim kopš bērnības ir kustību traucējumi, pa māju viņš pārvietojas lēnām vai ar mammas palīdzību, savukārt tālākiem ceļiem izmanto ratiņkrēslu. “Lielākais prieks un gandarījums ir kaut vai pats niecīgākais dēla veselības uzlabojums, panākums vai darbiņš, ko viņš paveicis tieši tikpat labi kā jebkurš viņa vienaudzis,” stāsta L. Baltiņa.

Ziemassvētku “Alūksnes un Malienas Ziņas” numurā – saruna ar stipro mammu Lāsmu Baltiņu un viņas dzīvespriecīgo Raiti – par to, kā allaž meklēt dzīves gaišo pusi.