“Dravniekos” audzē arbūzus

Lai gan vēl arvien daudzi ir pārsteigti, ka Latvijā var izaudzēt saldus un garšīgus arbūzus, pamazām šo lielo ogu audzētāju kļūst vairāk. Pirmo gadu arbūzi aug arī Ziemera pagasta mājās “Dravnieki”. Raža ir laba, un vareno ogu pietiek gan pašiem, gan tirgošanai.

“Dravniekos” saimnieko Sintija Ločmele un Uģis Apinis, kuri pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem nolēmuši atgriezties dzimtenē. Latvijā viņi ir otro gadu un veidot saimniecību izlēmuši vien šogad, kad Uģis mantojis īpašumu Ziemera pagastā. “Viss patiesībā notika likumsakarīgi – bija īpašums un bija jādomā, ko darīt. Ap māju ir viens hektārs zemes, un nedarīt neko nevarējām. Paralēli mājas atjaunošanai sākām apstrādāt zemi. Audzēt graudus nevēlējāmies, arī zemenes ne, jo to audzētāju ir gana daudz. Kopīgi domājām, kas cits tas varētu būt. Mūsu pirmā izvēle – mellenes. Tās arī sastādījām, tomēr raža ir salīdzinoši maza un pietiek vien pašiem, nevis pārdošanai. Iespējams, nākamgad būs vairāk un varēsim piedāvāt citiem,” saimniekošanas pieredzē dalās Sintija. Viņas māsa jau sešus gadus arbūzus audzē Kārsavā, un tieši viņa iedrošinājusi mēģināt arbūzus audzēt Alūksnē. “Klimatiskie apstākļi Kārsavā un Alūksnē ir salīdzinoši vienādi, tādēļ – ja sanāk viņai, kādēļ lai nesanāktu mums,” stāsta Sintija.

“Uz pilnu banku”

Šopavasar dārza preču veikalā izpirkuši pilnīgi visas arbūzu sēklas. “Šķirnes bija dažādas, bet, tā kā daudz neko par arbūziem nezinājām, tad mēs arī negribējām stādīt tikai vienu konkrētu šķirni. Bijām gatavi eksperimentēt. Veikalā mums gan teica, lai tik vērienīgi neeksperimentējam un sākam ar piecām sēkliņām, jo tāpat nekas neizaugšot. Mūs tas nenobiedēja un par spīti “gājām uz pilnu banku”. Būs vai nebūs, rādīs laiks,” pavasara notikumus atceras Sintija. Kopā ar bērniem maija beigās un jūnija sākumā zemē sastādījuši sēkliņas, un visi gaidījuši, kāds būs rezultāts. Pirmās gatavās ogas nobaudījuši 20. augustā. “Paveicās, un arbūzi izauga. Nevaru teikt, ka kāda šķirne noteikti nebūtu piemērota Alūksnes apstākļiem. Kā ar jebkuru augu – kāds padodas sliktāk, kāds labāk, bet teikt, ka neaug nemaz, nevar. Arbūzus Alūksnē var izaudzēt – saldus un garšīgus!” saka viņa un iedrošina arī citus pamēģināt izaudzēt gardo ogu. Arbūzu audzētāji ir apmierināti ar pirmā gada eksperimentu un ir pārliecināti – arbūzus stādīs un audzēs arī nākamgad. Iespējams, pat vairāk.

“Raža ir laba. Arbūzi nav ļoti lieli, vidēji katrs sver piecus kilogramus. Vai arbūzs ir liels vai mazs, garša pārāk neatšķiras. Pavisam maziņiem, ko var ielikt vienā plaukstā, protams, garša nav tik izteikta. Tā kā šķirņu ir daudz, varam vērtēt, kas ir garšīgāks un kas labāk aug, kuru šķirni pircēji labāk izvēlas,” stāsta Sintija un teic, ka pieprasītākie ir ‘Bedouin’ šķirnes arbūzi, kam ir gaiši zaļa miza ar tumšām svītrām, bet arbūza mīkstums ir sarkans, salds un kraukšķīgs. Topā esot arī dzeltenie arbūzi. “Tā ir gaumes lieta. Cilvēki labprāt nogaršo dažādu šķirņu ogas,” saka Sintija. Vai arbūzs gatavs vai nē, var noteikt pieklauvējot – ja skaņa ir dobja, tas ir nogatavojies. “Klauvējot pa tirdzniecībai izliktajiem arbūziem, skaņa būs visiem viena – dobja, jo gatavi. Savukārt, klauvējot uz lauka, var sadzirdēt skaņas atšķirības,” saka Sintija. Ja tomēr gadās pārdot negatavu arbūzu, viņi vienmēr samaina pret citu, tādēļ aicina pircējus ar sūdzībām vērsties pie viņiem. Slikti ražu ietekmējis lietainais augusts, līdz ar ko arbūzi pārstājuši augt lielāki. Lai arbūzi augtu, naktī jābūt vismaz +20 grādiem, saka Sintija.

Saldi un garšīgi

Arbūza garšu nosaka tieši laika apstākļi vasarā – vajadzīga silta saulīte. “Nozīme esot arī zemei, ja vienā vietā četrus gadus pēc kārtas audzē arbūzus, vairs tik lieli neaug. Mums šis ir pirmais gads, un redzam, ka zeme ir piemērota. Jāteic, ka arbūzi daudz rūpju neprasa. Speciāli nelaistījām, arī no salnām nesedzām. Vienīgi vajag ravēt apkārt. Lai gan uz zemes klājām melno plēvi, nācās diezgan ravēt,” stāsta Sintija un teic, ka vislielākie asistenti arbūzu audzēšanā bija bērni, divus un trīs gadus veci, kuri teju katru dienu vēlējās doties uz lauku skatīties, kā aug arbūzi. “Dravnieku” arbūzi kļuvuši populāri ar neparasto tirdzniecības vietu – ir dienas, kad tos var iegādāties Ziemeru krustojumā vienu kilometru no Alūksnes. Saimniece Sintija gan teic, ka vislabāk braukt arbūzus iegādāties viņu saimniecībā.

Atgriežas Latvijā

Vaicājot, kā ir atgriezties dzimtenē pēc vairākiem ārzemēs nostrādātiem gadiem, Sintija teic, ka pārcelšanās nebija grūta. Galvenais – abi bija vienisprātis, ka vēlas atpakaļ uz Latviju, un, ja mērķis ir viens, šķēršļu nav, tādēļ viņiem pārcelšanās bija viegla. Viņi abi vēlējās, lai bērni augtu Latvijā, lauku vidē un plašumā. Ierodoties Alūksnē, vispirms saskārušies ar dzīvesvietas problēmu – īres dzīvokļi ir ļoti dārgi, tādēļ pirmo gadu dzīvojuši pie Uģa vecākiem. Sintija neslēpj izbrīnu par dzīvokļu cenām Alūksnē, tādēļ retoriski vaicā, vai alūksnieši tiešām to var atļauties? “Mums piedāvāja īrēt dzīvokli par 500 eiro, kas ir neadekvāti daudz. Cenas ir pārāk lielas salīdzinājumā ar algām, kādas ir šeit. Par dzīvesvietu vien jāatdod teju visa alga.

Mums paveicās, ka tikām pie sava īpašuma, lai gan māja bija sliktā stāvoklī. Tomēr labāk ieguldām savā, nevis svešā,” saka viņa.

Arbūzu audzēšana ir sezonas darbs, tādēļ pārējā laikā ģimenei ienākumus nodrošina lietoto preču un mēbeļu veikals.

“Kam jānotiek, lai atgrieztos ārzemēs? Mēs par to šobrīd pat nedomājam, esam pārliecināti, ka izdosies dzīvot Latvijā. Protams, vienmēr pastāv iespēja braukt prom, bet mēs esam apņēmības pilni cīnīties un veidot dzīvi Alūksnē. Gribas mājās! ” saka Sintija.