Alūksniešiem.lv redakcija
Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē reljefs sapaugurots vairāk nekā jebkur citur Latvijā. Šajā pusē var spēcīgi izjust gadalaiku maiņu. Alūksne īpaši pievilcīga ir ziemā, kad tā ir ne tikai Latvijas visaugstāk esošā pilsēta, bet arī vieta, kur valda stiprs sals.
Baudot Alūksnes augstienes pauguru ainavas, aicinām piestāt pie Opekalna baznīcas, kas ir visaugstāk virs jūras līmeņa (235 m vjl) uzceltā baznīca Latvijā.
Alūksnes apkārtnes augstākā vieta ir Dēliņkalns. Dabas baudīšanai kalna virsotnē uzbūvēts 27 metrus augsts skatu tornis. Vai zināt, kā radies Dēliņkalna nosaukums?
Teika vēsta: “Reiz tur bijušas Augstumu mājas, kurās saimniekojis stalts puisis Stipris. Kilometru tālāk mitusi meitene Asne. Abi jaunieši samīlējušies. Zviedru laikos meitenē ieskatījies zviedru karalis. Stipris un Asne vienmēr satikušies starp diviem bezvārdu kalniem. Tiekoties atvadu reizē, Asne izstāstījusi Stiprim savu bēdu – viņai jākļūst par karaļa sievu. Abi bēdājušies un raudājuši. Tad pienācis kāds sirmgalvis un jautājis, kāpēc jaunieši raud. Uzklausījis abu stāstus, vecītis teicis: ”Ja jūs gribat, tad varat palikt nešķirami uz mūžu”. Svešais sirmgalvis trīs reizes piesitis ar nūjiņu pie zemes: puisis pārtapis par Dēliņkalnu, Asne – par Meitiņkalnu. Dēliņkalnā uzaudzis dižozols, Meitiņkalnā – jo stalta priede, un abu koku zari saķērušies ciešā tvērienā uz mūžiem. Sendienās kāzu vakarā līgavas nesušas ziedu klēpjus priedei, puiši – dižozolam…”
Vēl citus stāstus par apskates vietām Dēliņkalna apkārtnē varat izlasīt šeit.
Kad apkārtne izpētīta, laiks doties uz aukstāko un augstāko pilsētu – Alūksni!
No 10.decembra apmeklētājus gaidīs atjaunotais Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu tornis, kur turpmāk īpašos seansos par pils vēsturi vēstīs inovatīvs skaņas un gaismas stāsts. “MARIENBURGAS Astotais brālis” ir izcilu talantu kopdarbs. Pils dvēseli ir sadzirdējuši izcilie komponisti un mūzikas producenti Artūrs Maskats, Mārtiņš Brauns un Sigvards Kļava, radot spilgtu skaņas un gaismas piedzīvojumu. Teiksmas teksta autors ir dramaturgs Lauris Gundars un dizaina birojs H2E.
Ziemas dienas ir īsas, tāpēc ir īstais laiks doties sniegotās un romantiskās pastaigās laternu stundās pa naksnīgās Alūksnes ainaviskajiem parkiem, kas ļaus sajust gadsimtus. Iesakām ziemu baudīt pastaigās pa Alūksnes muižas parku, kas ir kultūras pieminekļu ansamblis, Alūksnes ezera ieskauto Pilssalu ar izgaismotu Dienvidu torni un Tempļakalna parku ar Slavas templi – granīta rotondu – kalna virsotnē. Tempļakalna ielas gājēju tilts priecē ar mūziku. Katrā apaļajā stundā no pulksten 10:00 līdz pat pulksten 22:00 pirmās piecpadsmit minūtes tiek atskaņotas liriskas melodijas, veidojot romantisku skaņas un gaismas performanci.
Pēc romantiskas ziemas pastaigas parasti gribas sasildīties un nogaršot ko īpašu. Alūksnes pusē izslavēta zupa ir buljons ar profitroļiem, ko noteikti iesakām nobaudīt. Ziemai Alūksnē ir arī sava īpašā garša. Mājīgās kafejnīcās varat baudīt bārmeņa Ingusa Reizenberga radīto ābolu sulas un viskija tandēma ziemas silto dzērienu. Alūksnes kokteilis ir radīts, lai pilsētā, kur ziema ierodas visātrāk un kupenas ir visdziļākās, ikviens var kārtīgi sasildīties. Savukārt “smeķīgu” stāstu par malēniešu un kaimiņu igauņu draudzību uzzināsiet, nobaudot “Veclaicenes kūkinu” (Kūkins– malēniski kūka).
Alūksnes īpašos ēdienus un dzērienu iespējams nogaršot restorānā Jolanta un kafejnīcās Pajumte un Benevilla.
Informāciju sagatavojusi:
Vidzemes plānošanas reģiona tūrisma eksperte
Ilze Liepa sadarbībā ar Alūksnes Tūrisma informācijas centru
ilze.liepa@vidzeme.lv
Reklāma