Pētījuma mērķis bija ne tikai apskatīt upi un izvērtēt tās stāvokli, bet dot konkrētus ieteikumus, ko darīt, lai taimiņš un strauta forele labāk nārstotu. Tādi gan projekta “Vaidavas upes un tās taimiņa, strauta foreles populācijas izpēte” noslēguma tikšanās reizē neizskanēja. Iemesls - Vaidava līdz šim mācējusi pašatjaunoties, un cilvēku iesaiste nav vajadzīga. Zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Kaspars Abersons, kurš pēta zivis Latvijas upēs, pēc praktiskas upes iepazīšanas raksturoja strauta foreļu un taimiņu nārstošanas vietas. “Grūbes HES tuvumā ir lielāks kritums, tātad vairāk nārsta vietu un straujteču. Jo tuvāk gājām Igaunijai, jo situācija žēlabaināka. Pie pašas Igaunijas ir pavisam maz krituma, nārsta vietu un straujteču. Tas nozīmē, ka samazinās upes piemērotība foreles un taimiņa nārstošanai,” skaidroja pētnieks.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
