Turas pie zemes un dabīgām vērtībām

Piedaloties šīs vasaras “Atvērtajās dienās laukos”, uz Rīgas - Veclaicenes šosejas, netālu aiz pagrieziena uz Opekalnu, kāda ceļa galā ieraudzīju vilinošu uzrakstu “Pirtiņa “Upītēs””. Iegriezos. Kad izkāpu no automašīnas, pie vārtiem mani sagaidīja divi skaisti, taču neuzticības pilni lielu suņu acu pāri. Drīz vien aiz viņiem nāca arī pati mājas saimniece. Izrādījās, te dzīvo veclaicenieši Astra un Gunārs Plukši. Todien Astra pirts pakalpojumus gan nepiedāvāja, bet norunājam, ka sarunā par pirti un pirtslietām tiksimies vēlāk.
Pie pirtnieces, kā runāts, iegriezos vēlreiz - rudenī. “Upītēs” mani atkal sagaidīja abi saimnieku četrkājainie mīluļi un šoreiz pat neiebilda, kad es pāri nelielam, romantiskam tiltiņam pagalmā devos uz netālo pirtiņu. Atverot durvis, mani apņēma patīkams siltums un dievīga ķiploku smarža. Tur jau arī pati smaidīgā un laipnā pirtniece Astra. Krūzēs kūpēja liepziedu tēja, uz galda medus, Astra ieskandināja viņai īpaši izgatavotus zvaniņus un rosināja atnācēju atslābināties.