Smiltis palīdz izprast iekšējos procesus

Jauns gads Alūksnē iesācies ar kādu jaunumu – durvis Tirgotāju ielā 3 vērusi alūksnietes Ineses Gaspares - Plukšas psihologa prakse, piedāvājot Alūksnē mazāk zināmo smilšu spēles terapiju. “Perfekta dzīve nepastāv, un cilvēks nevar katru dienas minūti justies laimīgs. Ir normāli justies arī slikti, būt skumjam vai bēdīgam. Tomēr reizēm cilvēkā emociju un pārdzīvojumu ir tik daudz, ka viņš pats ar to visu galā netiek, nesaprot, kā rīkoties un dzīvot tālāk. Tad palīdzēt var terapija. Ja negribas runāt, var praktiski darboties, piemēram, veidojot bildes smiltīs, kas var daudz atklāt par cilvēka iekšējo pasauli,” sarunu iesāk I. Gaspare - Plukša.
- Kā sākās tavs ceļš psiholoģijā?
- Visa sākums meklējams vēl pamatskolā. Neatceros, kurā tieši mācību priekšmetā, bet mums deva uzdevumu strādāt ar kartītēm, kurās bija mākslas darbi ar impresionismu un ekspresionismu. Iespējams, bija arī citi virzieni, bet es atceros šos divus. Katram bija jāraksta darbs par kādu no mākslas virzieniem – es izvēlējos rakstīt par Monē gleznām. Rakstot darbu par šo mākslinieku, man ļoti iepatikās gleznās atainotie dārzi, cilvēki tajos, ūdens un ūdensrozes. Iztēlojos, ka cilvēki tur ir ļoti laimīgi. Gleznas mani burtiski “ievilka”, un man bija sajūta, ka tur ir tā īstā laime. Ja laime ir tur, tad man tur ir jābūt, tādēļ izlēmu mācīties par dārznieci. Ja būtu pati sev vairāk ticējusi, iespējams, būtu kļuvusi par daiļdārznieci, bet uz tām mācību vietām bija konkurss. Mācījos Bulduru Dārzkopī-
bas vidusskolā par dārznieku ar specializāciju augļkopībā. Man ļoti patika izvēlētais virziens, tomēr profesijā neesmu strādājusi nevienu dienu. Jā, man patīk darboties dārzā, rosīties tveicīgā siltumnīcā, bet tas drīzāk ir hobijs.