Skolēnu uzvedības problēmas – ar burvju nūjiņu neatrisināmas

Elīna Zariņa: “Puiši sit meitenēm pa seju, meitenes sit puišiem. Šiem nemiera cēlājiem sakrājusies kaudze ar paskaidrojumiem, bet tas jau neko neatrisina.”

Gan skolotājus, gan sabiedrību arvien biežāk uztrauc skolēnu uzvedība klasē un ārpus tās. Redakcijā vērsās Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas vecāku padomes priekšsēdētāja Elīna Zariņa, kura pastāstīja par skolēnu uzvedības problēmām minētajā skolā, taču šī ir ļoti aktuāla tēma visā Latvijā, tāpēc interesējāmies par situāciju un iespējamajiem risinājumiem arī citviet. Visi ir vienisprātis – risinājumi uz burvju mājienu neatradīsies, taču tādi ir jāmeklē.

Izteiktas vardarbības pazīmes

E. Zariņa lepojas ar Apes skolu, kuru apmeklē viņas bērns, bet ir satraukta par tur valdošo skolēnu uzvedību. “Dažiem bērniem ir izteiktas vardarbības pazīmes. Puiši sit meitenēm pa seju, meitenes sit puišiem. Šiem nemiera cēlājiem sakrājusies kaudze ar paskaidrojumiem, bet tas jau neko neatrisina. Bērni, kuri vēlas mācīties, ir zaudētāji, jo stundas laikā skolotājam jācīnās ar tiem dažiem skolēniem, kuri traucē darbu. Konkrēto bērnu vecāki ir gan saukti uz skolu, gan uzrunāti, bet tas neko nav atrisinājis. Ir situācijas, kad ne tikai skolēni, bet arī skolotājas tiek pazemotas. Nav cieņas pret pieaugušajiem. Ja vecāki neiesaistās, tad skolotājs nevar atrisināt šādas problēmas. Skolas vadība dara visu iespējamo, bet trūkst vecāku iesaistes. Turklāt pamatskolas pedagogi labprātāk veltītu laiku skolēnu izglītošanai, nevis pāraudzināšanas darbiem,” stāsta E. Zariņa. Viņa uzdod retorisku jautājumu: kas notiek ar mūsdienu bērniem? Ko darīt, lai skolēnu ieliktu kaut kādos uzvedības rāmjos?” Tādēļ vecāku pārstāve vērsusies redakcijā ar mērķi aktualizēt šo tēmu un uzzināt, kāda situācija ir citās skolās, un varbūt ir kādi ieteikumi, kā risināt skolēnu uzvedības problēmas.

Ir ideja ceļam uz pārmaiņām

E. Zariņa pieļauj, ka šāda situācija ir daudzās skolās, un uzskata, ka tas ir rezultāts, ko valsts daudzu gadu garumā ir kultivējusi – bērni nav aizskarami, viņiem viss ir atļauts, ir tikai tiesības, bet aizmirstas pienākumi. “Man ir ideja, kā iesaistīties problēmas risināšanā mūsu skolā. Ir jāsāk ar cēloņiem – iespējams, bērniem ir trauksme, spriedze, ko var atrisināt īpašas nodarbības. Šobrīd mācos par jogas speciālistu un domāju, ka varētu palīdzēt pielāgotas jogas nodarbības. Joga paredz dažādus elpošanas vingrinājumus un citas tehnikas, kā palīdzēt nomierināt prātu un būt mierīgam ilgtermiņā. Ja prāts ir mierīgs, tad arī bērns ir mierīgs, tādos brīžos parasti negribas kādam darīt pāri. Tas varētu mainīt to, kā bērni skolā uzvedas,” iecerēs dalās E. Zariņa.