Šis ir kopā sanākšanas laiks

Ir svētki, kas neliek uzdod jautājumus - kā svinēt un kādus dekorus izmantot. Tā, piemēram, Ziemassvētkos neiztrūkstoši jārotā eglīte un galdā jāliek cūkas šņukurs ar zirņiem, Lieldienās – jāšūpojas un jākrāso olas, tomēr Latvijas valsts svētkiem, ko svinam novembrī, nav noteiktu tradīciju. Kā atzīmēt gada patriotiskākos svētkus un kā radīt svētku sajūtu, iesaka pasākumu plānotāja un dekoratore Viviana Balode no “Retenes svētku telpa”.
“Svētki sākas ar apziņu, ka tas ir liels notikums manai valstij. Latvieši ir patrioti un lepojas ar vietu, no kurienes nāk. Arī es pati, dzīvojot divus gadu Itālijā, vienmēr visiem ar lepnumu stāstīju, ka esmu no Latvijas. Pirmā ir apziņa – tu esi latvietis. Jā, mums ir maza valsts, bet ļoti īpaša. Es mīlu savu Latviju. Tas arī bija iemesls, kādēļ atgriezos, jo nespēju būt prom. Ļoti pietrūka latviešu valodas un tuvuma sajūtas – viss ir sasniedzams un tepat blakus. Varam aizbraukt no vienas pilsētas uz otru ar automašīnu, nav jālido. Mīlu visus četrus Latvijas gadalaikus - katram no tiem ir sava burvība. Latvija ir unikāla valsts,” teic V. Balode.

V. Balode ir pārliecināta, ka ikkatros svarīgs ir svētku noformējums, tādēļ arī valsts svinamdienās tāds ir nepieciešams. “Ir ļoti liela atšķirība – apsēsties pie ikdienišķa brokastu vai svētku galda, kas atbilstoši noformēts ar dekorācijām, ziediem, galda klājumu. Ja svinam Latvijai nozīmīgas dienas, tad dekorācijās var izmanot balto un karmīnsarkano krāsu, simbolus, mazas detaļas, kas vēsta par to, kam ir svētki - valstij. Karmīnsarkanās un baltās krāsas savienojums ir ļoti pateicīgs dekorāciju veidošanai. Ja svētki būtu agrā rudenī, dabā varētu atrast daudz sarkanās krāsas, ko izmanot dekoriem, piemēram, dālijas. Šobrīd dabā šo krāsu gan vairs nav,” stāsta V. Balode. Kā alternatīvu viņa iesaka mārtiņrozes un krizantēmas, to krāsas ir dažādas, tostarp balta un sarkana.