Sajūta, kas nekad nav atkārtojusies

Aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi iestājās par valsts brīvību. Starp viņiem bija arī Alūksnes novada iedzīvotāji, kuri tolaik, Tautas frontes vadīti, devās uz Rīgu, diennaktīm stāvēja uz barikādēm, lai paustu savu nostāju neatkarības pretiniekiem. Enerģiski un neatlaidīgi bija arī jaunannieši, kuri vairākkārt pievienojās citiem neatkarības kustības dalībniekiem galvaspilsētā. Spilgti šie notikumi atmiņā palikuši Jurim Ģērmanim, SIA “Pamati” valdes priekšsēdētājam, kurš tolaik strādāja kolhozā “Pededze” Jaunannā par inženieri.

Tautas frontes aicinājumam atsaucās cilvēki visā Latvijā, tostarp arī Jaunannā, kur bija izveidojusies vietējā Tautas frontes šūniņa. Tās koordinators Indulis Rušķis uzturēja ciešu saikni ar Tautas frontes nodaļu Alūksnē un organizēja jaunanniešu braucienu uz Rīgu, lai stāvētu uz barikādēm. “Šim nolūkam norīkoja kolhoza autobusu, un mēs, aptuveni 16 cilvēki, bijām gatavi doties uz Rīgu. Jau pirms tam televīzijā bija dzirdēts par 14. janvāra notikumiem Lietuvā, kur viss nenotika tik miermīlīgi, lietā tika likti ieroči, bija kritušie. Tomēr mums nebija bail, bijām apņēmības pilni parādīt savu pārliecību. Atceros, todien Rīgā bija paredzēts arī Interfrontes mītiņš, kura dalībnieki pēc tam gājienā bija plānojuši doties uz centru. Novērtējuši situāciju ar tur izvietotajām barikādēm, viņi laikam saprata, ka tas viņiem var labi nebeigties, un gājiens nenotika,” atceras J. Ģērmanis.