Psihiatrijas nozarei nav jābūt bubulim

Alūksnes primārās veselības aprūpes centrā darbu uzsākusi jaunā psihiatre Baiba Līviņa, kuras dzimtas saknes meklējamas Alūksnē. Lai arī jaunā speciāliste pašlaik piedāvā konsultācijas reizi mēnesī, viņa mudina ikvienu nebūt tik aizspriedumainam pret psihiatrijas nozari un paskatīties uz to ar mazliet citādu skatienu.
- Kā nolēmāt studēt tieši šo jomu?
- Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena, jeb, tā teikt - pacienta. Pacienti šajā nozarē ir “krāšņa buķete”, lai gan psihiskās slimības ir tādas pašas kā jebkuras citas hroniskās slimības. Tā ir klīniska medicīnas nozare. Atceros, ka, ja citiem medicīnas studiju laikā bija kādas bailes vai bažas psihoneiroloģiskajās slimnīcās runāt ar pacientiem, mani tas vienmēr saistīja un gribējās ar šiem cilvēkiem strādāt. Diemžēl, bet šī medicīnas nozare visā pasaulē ir atstāta tādā kā pabērna lomā. Arī šobrīd tā iepaliek kādus 20 gadus no pārējām medicīnas nozarēm. Ir ļoti liels darbs, ko paši ārsti vēl var veikt gan psihofarmakoloģijā, gan slimību patoģenēzē, etioloģijā jeb slimību izcelsmē. Tik ļoti daudz kas vēl nav izpētīts! Liels darbs ir arī sabiedrības psihoizglītošanā. Man šķita, ka šī sfēra ir ļoti dinamiska, kurā var mācīties un mācīties, kā arī vienmēr atklāt ko jaunu. Man gribējās līdzdarboties šajā procesā. Tagad strādāju Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā ambulatorajā centrā “Pārdaugava”. Darbojos arī Latvijas Psihiatru asociācijas Jauno psihiatru skolā, kur izglītojam gan sevi, gan jaunos speciālistus.