- Kāds bija tavs ceļš uz Latviju?
- Esmu dzimusi Doneckā un dzīvoju tur līdz 17 gadiem. Kā zināms, Donecka okupēta jau kopš 2014. gada, un jau divus gadus gribēju no turienes doties prom, lai iestātos universitātē Mariopolē. Tas man būtu izdevīgi, jo Mariopole ir tuvu manai dzimtajai pilsētai. Iestājos politologos un mierīgi dzīvoju un mācījos tur. Pirms kara mani nosūtīja uz praksi Kijivā, Ukrainas parlamentā. Tas bija tieši trīs dienas pirms kara, un neviens pat nenojauta, ka situācija izvērsīsies tieši tā. Izbraucu uz Kijivu un no malas draugu skatītajos video vēroju, kā manu pilsētu slauka nost no zemes virsas. Universitātes filiāle no Mariopoles pārcēlās uz Kijivu un es turpināju mācīties Kijivā. Man bija ļoti svarīgi novērst domas un, tā kā sportoju kopš bērnības un peldu no piecu gadu vecuma, pasūtīju sev hanteles un sāku mājās nodarboties ar spēka vingrošanu. Tas man palīdzēja tikt galā ar dusmām un nespēju ietekmēt notiekošo manā zemē.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
