Vairums jeb 71 % Latvijas iedzīvotāju nespēj nopeldēt vismaz 200 metrus, bet katrs trešais atzinis, ka dzīves laikā ir nonācis dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā ūdenī, liecina Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) un biedrības “Peldēt droši” veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāju peldētprasmes līmenis ir kritiski zems, bet laba peldētprasme ir galvenais nosacījums noslīkšanas risku mazināšanai.
Noteikti nepieciešams skolotājs
Dzidra Šutija,
Alsviķu pagasta iedzīvotāja:
“Es ar ūdeņiem esmu uz jūs. Man nepatīk atrasties ūdenī, nepamērcēju ne rokas, ne kājas. Visu mūžu man nav bijusi patika atrasties ūdenī, tik vien kā kādas ūdenstilpes malā jaunībā sauļojos.
Arī bērnībā mani izklaides ūdenī nesaistīja, tādēļ nemāku peldēt. Kad gāju skolā, citi bērni jau mācēja peldēt, bet to viņi bija apguvuši vecāku vai kāda cita pieaugušā, skolasbiedra vadībā. Trenera vai sporta skolotāja, kurš mācītu bērniem vasarā peldētprasmi, nebija, bet ziemā, mācību gada laikā, peldbaseini nebija pieejami.
Publiskajā telpā pēdējā laikā atkal dzirdu, ka noticis daudz nelaimes gadījumu ūdenī.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.