Pa Jāņa Grestes pēdām

Kas vieno leģendāro skolotāju, muzeju darbinieku, literātu Jāni Gresti un kultūrvēsturnieku Jāni Poli? Ne jau tikai tas, ka viņi ir vārda brāļi un saistīti ar Alsviķu pagastu. Katrs nāk no sava laika, bet, ja tagad satiktos, abiem būtu tik daudz, par ko diskutēt, jo viņus vieno aizrautība, nerimtīgs pētnieka gars un interese par Latvijas vēsturi.

Šogad J. Grestem - 145. gadskārtas atcere. J. Polis, kurš jau ilgāku laiku pievērsies viņa dzīves un darbības pētniecībai, uzsver, ka Grestes saistība ar Alūksnes pusi ir dziļa un mūža garumā, jo mazo Jāni, kurš pēc vecā kalendāra dzimis 1876. gada 5. jūlijā - Līgo vakarā, no sava dzimtā Smiltenes pagasta uz Alsviķu pagastu atveda 11 mēnešu vecumā. Dzīve ritēja toreizējās Ķemera skolas (tagad - Strautiņu pamatskola) vecajā korpusā, tur Jēkaba un Marijas Grestu ģimenē piedzima arī trīs viņa jaunākie brāļi Ādolfs, Arturs un Rihards. 19. gadsimta 80. -tajos gados Grestes uzcēla “Jaunlaiviņas”, visi četri dēli beidza tēva vadīto Alsviķu pagasta skolu. Kad 1889. gadā Jēkabs Greste nomira, atbildību par bāreņiem uzņēmās piebaldzēns Andžs Ernests, kurš gan tikai īsu brīdi bija Jēkaba Grestes palīgs Alsviķu pagasta skolā. Visi četri brāļi ieguva nopietnu izglītību.