Dzīve reizēm rūda cilvēku kā tēraudu. Alūksnietis Modris Kļaviņš to zina no savas dzimtas likteņstāstiem – izsūtījumi, karš, nodevība un spēja izdzīvot tur, kur šķietami tas nav iespējams. No šīm pieredzēm viņš atgādina – Sibīrijas sāpes nav tikai pagātne, tās ir mācība par cilvēka garaspēku un ticību dzīvei. Šodien viņš pats ir šo stāstu turpinātājs – caur videokameru, caur vārdu, caur atmiņu gaismu, kas ļauj neaizmirst un saprast. Viņš ir cilvēks ar plašu redzesloku - piedalījies vairāku Dzintras Gekas dokumentālo filmu tapšanā, astoņdesmitajos gados Rīgas kultūras namā “Draudzība” strādājis par radistu un bērnībā no mammas radiem dzirdējis Sibīrijas deportēto stāstus. M. Kļaviņš lepojas ar saviem bērniem – dēlu Lauri (filmējās filmā “Kriminālās ekselences fonds”), meitu Montu un sešiem mazbērniem. “Pārsvarā visi cilvēki mīl runāt. Ir ļoti maz tādu, kuri māk klausīties,” viņš novērojis.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
