No Alsviķiem līdz Briseles varas gaiteņiem

Alūksnē - Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā un Alūksnes novada bibliotēkā - viesojās Eiropas Komisijas (EK) ģenerālsekretāre Ilze Juhansone. Augstās viešņas saknes meklējamas Alūksnes pusē – 1989. gadā viņa absolvējusi Alūksnes vidusskolu. Tikšanās dalībnieki priecājās par iespēju parunāties par Eiropu, par dzīvi un par to – kā vienkārša Alsviķu meitene var kļūt par vienu no augstākajām amatpersonām Eiropas Savienības (ES) institūcijās.

“Šī tikšanās ir īpašā laikā – šogad aprit 20 gadi, kopš Latvija ir ES dalībvalsts, šogad atzīmējam 20 gadus, kopš Latvija pievienojās NATO, tādēļ tas ir brīdis, kad apstāties un atskatīties, kā ir veicies. Šis ir īpašs gads arī ar to, ka notiek vairākas vēlēšanas. Vienas jau mēs redzējām – vēlēšanas Krievijā, kuras nepārsteidza, jūnijā būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un gada nogalē seko Amerikas prezidenta vēlēšanas, kuru rezultāti ietekmē arī Eiropu,” sarunu sāka I. Juhansone.

Visu sekretāru sekretāre?

Kas ir un ko dara Eiropas Komisijas ģenerālsekretāre? “Kad saviesīgā lokā man jautā, ar ko nodarbojas ģenerālsekretāre, mēdzu atjokot, ka neesmu visu sekretāru sekretāre, savukārt tuvākie draugi joko, ka vārda daļa “ģenerāl” man atbilst vairāk, jo es mēdzot komandēt. Patiesība ir kaut kur pa vidu, jo mani darba pienākumi ir palīdzēt EK prezidentei Urzulai fon der Leienai īstenot viņas politisko programmu, proti, mans uzdevums ir nodrošināt, lai visi likumdošanas vai politikas priekšlikumi ir savstarpēji saskaņoti, lai tajos ieliktu visas tās labākās idejas, kas ir pieejamas, un lai tie būtu zinātnē balstīti. Otrs mans pienākums ir reaģēt uz dažādām krīzēm, kas notiek, vai tas būtu kovids, Krievijas karš Ukrainā vai šobrīd karš Tuvajos Austrumos un Gazas joslā, savest kopā atbildīgos dienestus un nodrošināt, ka tie strādā absolūtā saskaņā. Trešais, ar ko pēdējā laikā nodarbojamies, ir humanitārās palīdzības piegādāšana palestīniešiem Gazas joslā, kur cilvēki mēdz būt tuvu bada nāvei. Dienā vajadzētu piecsimt automašīnu kravas ar humanitāro palīdzību, labākajās dienās panākam, ka tiek ielaistas simts… Mans uzdevums ir, lai tajā brīdī, kad robežpunkti ir atvērti, kravas ar dzeramo ūdeni, pārtiku un medikamentiem nokļūtu mērķī,” stāsta I. Juhansone.