Lai māja pēc remontdarbiem nesabruktu

Mūsdienās dzīvokļi vairākās pagājušajā gadsimtā celtās daudzdzīvokļu mājās ir nelieli, ar mazām virtuvītēm, istabām, sanitārajiem mezgliem, nelielām priekštelpām āra apģērba uzglabāšanai. Tāpēc dzīvokļu īpašnieki, lai tajos justos maksimāli ērti un platību izmantotu racionālāk, mēdz tos pārplānot un pārbūvēt, telpas apvienojot. Tomēr, lai veiktu pārbūvi, jāzina, kad ir un kad nav vajadzīga būvvaldes un citu institūciju atļauja to darīt.

Redakcija no iedzīvotājiem saņēmusi signālus par to, ka novadā daudzdzīvokļu mājās notiek dzīvokļu pārbūve, kas mēdz radīt problēmas kaimiņiem. “Arī, mainoties dzīvokļu īpašniekiem, nereti kaimiņu dzīvokļos notiek pārbūve. Saprotu, ka tas nav tikai kosmētiskais remonts, izlauž starpsienas, iespējams, arī nesošās sienas, jo laika gaitā kaimiņu dzīvokļos veikto remontdarbu radītās pārmaiņas savā dzīvoklī izjūtu arī es. Atsevišķās vietās ieliecas grīda, pa dūmeņu uzstādīšanai izsistajiem caurumiem nāk iekšā aukstums. Mājas vecākā un apsaimniekotāja, kurš pieskatītu šīs darbības, mums nav. Viss atkarīgs tikai no dzīvokļa īpašnieka godaprāta. Vai tad lielāki remontdarbi dzīvokļos tomēr nav jāsaskaņo ar būvvaldi, lai šo darbu iespaidā beigās māja nesabruktu?” jautā kāda sieviete, kura savu vārdu un namu laikraksta slejās lūdz neatklāt, pieļaujot, ka līdzīgas problēmas varētu būt arī citiem.