Izvēlas alternatīvu – tālmācību

Tālmācība kļūst arvien populārāka, un īpaši to sekmēja pandēmijas laiks. Metode dod iespēju sekmīgi mācīties neierobežotā attālumā no izglītības iestādes, un potenciālie studenti to novērtē.
Alūksniete Beatrise Skulte šobrīd mācās Rīgas Tālmācības vidusskolā, 12. klasē. Tālmācību viņa izvēlējusies dažādu iemeslu dēļ, taču atzīst, ka liela loma bijusi arī skolotāju attieksmei pret audzēkņiem.
Beatrise par tālmācības variantu ar vecākiem pirmo reizi runājusi jau 8. klasē, bet tētis sākotnēji bijis kategoriski pret. “Kad 10. klasē mācījos attālināti pandēmijas dēļ, vairāki draugi jau bija izraudzījušies tālmācību. Uzsākot mācības 11. klasē, sāku vairāk runāt ar vecākiem par tālmācības iespēju un priekšrocībām, ko tā sniedz, un viņi kļuva saprotošāki. Izvēle šķita svarīga vairāku iemeslu dēļ, bet būtiskākie bija mentālā veselība un skolotāju ne vienmēr labvēlīgā attieksme pret skolēniem,” saka Beatrise. Jauniete ieteiktu skolotājiem vairāk uzmanības pievērst skolēnu mentālajai veselībai un tās problēmām, jo ne vienmēr skolotāji tās pamana vai pat grib pamanīt. “Manā klasē Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā mācījās meitene, kura bieži kavēja skolu depresijas dēļ, bet skolotāja mēdza to neuztvert nopietni. Šis gadījums bija ģimnāzijā, bet zinu, ka šādas situācijas ar konkrētiem skolotājiem bijušas arī citās izglītības iestādēs. Skolotāja skolēniem mēdz teikt - ja nemācīsimies, tad būsim bomži. Skolotāji nesaprot, ka jauniešus tas aizskar un reāli nodara pāri. Daudzi skolotāji vēl aizvien ļoti neapdomīgi izmanto vārdus. Bērni nav no visa jāpasargā, bet nepārtraukts sarkasms un pat cinisms iespaido skolēnu pašapziņu,” teic Beatrise.