- Kā jūsu ceļš atveda jūs uz Alūksni?
- Kad sākās uzbrukumi un bombardēšana, mēs devāmies slēpties uz savas mājas pagrabu. Vēlāk devāmies arī uz bumbu patvertni, kur kopā ar vairākām citām ģimenēm pavadījām piecas dienas. Kad kļuva mierīgāks, atgriezāmies mājās, taču ar katru uzlidojumu baidījāmies, ka atkal notiks uzbrukums, un devāmies ārā kāpņu telpā, jo tur bija drošāk, ka mums netrāpītu plīstoši loga stikli. Sapratām, ka ir jādodas prom. Sākumā daudz raudāju, taču nu jau mazliet esmu pieradusi. Devāmies no Kupinskas caur dažādām pilsētām, un Igaunijā satikām sirsnīgu policistu, kurš lietus laikā mums deva patvērumu, pabaroja un prasīja, vai mēs paliksim Igaunijā, vai arī dosimies uz Latviju. Mēs teicām, ka gribam doties tālāk uz Latviju, jo zināju, ka šeit vairāk cilvēku runā krievu valodā, nekā Igaunijā.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
