Izdzīvot krīzes, nevis noliegt

Kā reaģēt uz Ukrainā notiekošo karadarbību un kā dzīvot tālāk? Vai drīkst svinēt svētkus, baudīt dzīvi un priecāties, kamēr citviet cilvēki cieš? Karš Ukrainā var būt iemesls, lai cilvēka dzīvē būtu krīze. Par to var signalizēt bezmiegs, paaugstināta aizkaitināmība vai satraukums, kā arī citas sajūtas, kas pasliktina dzīves kvalitāti. Tomēr krīzes cilvēka dzīvē ir pilnīgi normālas. Atšķiras vien reakcija uz tām un risinājumi.

Ārsts - psihoterapeits Artūrs Miksons skaidro, ka krīze ir cilvēka reakcijā uz trauksmes pilnu dzīves situāciju vai notikumu, kas izjauc ierasto lietu kārtību, bet kam ir potenciāls attīstīt jaunu, labāku līdzsvaru. “Tas nozīmē, ka trauksmes pilns notikums izjauc kārtību, bet no tā varam kļūt labāki. Katri sarežģījumi ko māca, kļūstam spēcīgāki. Ir arī gadījumi, kad, iekrītot krīzē, cilvēks nespēj no tās izkāpt ārā labāks, bet nonāk turpat, kur bija, vai pat zemāk. Ja esam izkāpuši tajā pašā vietā, neko daudz no situācijas tātad neesam iemācījušies. Kāpēc tas jāzina? Daudzi iedomājas, ka dzīves līnija ir slīpa - bez kritumiem un svārstībām - iet uz augšu vai leju. Tā nav! Dzīve ir dinamiska, mainīga, ar virzību uz priekšu. Ejot uz augšu, kritieni ik pa brīdim ir normāli,” saka A. Miksons. Sliktākais, ko cilvēks var darīt - šos kritienus sev pārmest. “Tas uzreiz nenozīmē, ka iestājusies melnā līnija un man nekas labs nenotiek. Ja zinām, ka svārstības ir normālas, uz krīzēm skatāmies mazliet citādi,” saka A. Miksons.