Darījumus slēdz atbildīgāk

Globālā “Covid-19” pandēmija un Ukrainā notiekošais karš pēdējos gados būtiski palielinājis trauksmes un nedrošības sajūtu Latvijas sabiedrībā, liekot aizdomāties un atbildīgāk attiekties pret nekustamo īpašumu darījumiem. Arī ikgadējās Notāru dienās pagājušajā nedēļā daļa no uzdotajiem jautājumiem, tostarp Alūksnē, bija saistīti ar īpašumu pirkšanu, pārdošanu, mantojuma vai dāvinājuma darījumiem, stāsta Alūksnē praktizējošais notārs Normunds Bodnieks.

“Novērojama cilvēku vēlme sakārtot dokumentus jeb izdarīt līdz galam to, kas gadu gadiem nav izdarīts. Alūksnes pusē ir specifika, ka daudzi īpašumi nav ierakstīti Zemesgrāmatā. Cilvēkiem ir īpašumi ar vēsturiskiem dokumentiem no deviņdesmitajiem gadiem vai pat Padomju Savienības laika. Viņi tur dzīvo, saimnieko, maksā nodokli, tomēr Zemesgrāmatas nav. Jāsaprot, ka jebkādu darbību vai darījumu ar īpašumu var veikt tikai tad, ja ir ierakstīts Zemesgrāmatā. Nevar pārdod vai dāvināt, ja nav sakārtoti dokumenti. Ko darīt? Jāvēršas pie speciālista - notāra vai jurista, kas meklēs risinājumu. Senie jeb vēsturiskie dokumenti ir tādi, kādi ir, un tos mainīt nevar, bet mums ar tiem jāstrādā šodien. Jāizanalizē un jāsaprot, vai dokumentu pietiek īpašuma tiesību sakārtošanai vai kaut kā trūkst. Šis ir brīdis, kad arvien vairāk cilvēku par to aizdomājas un sāk jautājumu risināt,” stāsta N. Bodnieks. Ja dzīves laikā to izdarīt tomēr nesanāk, īpašumu mantot var. Vien pēc tam jau mantiniekam jāsakārto īpašuma tiesības. “Tādi gadījumi ir. Baidīties nevajag, jāvēršas pie speciālista. Sliktāk nebūs, tikai labāk,” iedrošina N. Bodnieks.