Cauri laikiem ar darba tikumu un humoru

Zeltinietis Andris Ozols, kurš nosvinējis savus apaļos 80 gadus un nu vēl vienu klāt, stāsta, ka ir viens no retajiem vecajiem kolhozu sovhozu priekšniekiem, kurš vēl var pastāstīt par tuvās pagātnes procesiem lauku dzīvē. “Arturs Dukulis ir visjaunākais, bet no vecākajiem vienaudžiem mēs palikuši trīs - Gaujienā Ciguzis, Pededzē - Markovs, Zeltiņos - Ozols,” tā sarunu sāk zeltinietis Andris Ozols, ilggadējs kolhoza priekšnieks, par kuru pagastā dzirdami tikai labi vārdi par prasmīgu saimniekošanu, lai arī kādi laiki bijuši. Kaut arī spēka gadi garām un pastaigās jāņem spieķītis palīgā, Ozola kungam ir liels stāstnieka talants, vārds kabatā nav jāmeklē - liec kaut citātu kartotēkā. Neatpaliek arī sievas kundze Maija, kura rosās pa virtuvi un vīra stāstījumu laiku pa laikam papildina ar piemirstām detaļām un saviem sulīgajiem smiekliem.
Sazināšanas ar kolēģiem vairs nenotiek, Andris vēl atminas laikabiedra Raita Apalupa rīkotās tikšanās, kur devies kopā ar draugu un kolēģi Andri Apinīti. Savukārt kolhoza laikā saviesīgās pulcēšanās ar krietniem sīvā krājumiem bijušas krietni biežas un, ja Sudalu pirts vēl pastāvētu un prastu runāt, varētu grāmatas sarakstīt. Paliekam pie avīzes, grāmatām vēl laiks.