Gunārs ar biškopību saistīts jau kopš bērnības. Arī viņa mamma bija biškope un vēl kā mazu zēnu ņēma līdzi uz bišu dravām. “Stāvēju uz kastītes pie bišu stropa un uzpūtu dūmus, kad mamma to lika darīt. Tā ar bitēm strādāju vēl līdz šai dienai – 78. gadu. Augu piecu bērnu ģimenē, bet pie bitēm gāju vienīgi es no mums pieciem. Pārējie uz bites dzēlieniem reaģēja alerģiski. Man neviena bite nav iedzēlusi, indi nav izlaidusi. Ja arī jūtu, ka kāda tūlīt dzels, ātri noreaģēju, pirms izlaista inde,” stāsta Gunārs. Līdz ko viņš atver stropu, bites ar viņu sarunājas un dūmu izmantot nemaz nevajag. “Ir jau arī tādas, kuras nerunā, bet klusē. Ar tām neko nevar zināt, ir viltīgas un vienā momentā var uzbrukt. Katrai savs raksturs. Diemžēl Latvijas īsto bišu vairs nav, ir vien krustojumi. Itāļu krustotās bites ir skaistas, dzeltenas, strīpainas, bet jau februārī lido ārā. Mūsu apstākļiem nav piemērotas,” stāsta G. Palms.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
