Aug pretī gaismai

Bejas bibliotēkas vadītājai Mudītei Rusakovai šis ir jubileju gads – 1. jūlijā viņai pašai aprit 60 gadi, Bejas bibliotēkā nostrādājusi apaļus 30 gadus, un viņas vadītajam lasītāju klubiņam “Pipariņš” aprit 15 gadi. Nozīmīgi skaitļi. Skaistās jubilejas priekšvakarā runājām par Mudītes dzīves gājumu, kam ne vienmēr bijuši gaiši ceļi, darbu un dzīves vērtībām.

Pļauj no bērnības

Mudīte visu mūžu dzīvojusi laukos, arī šobrīd dzīvesvieta ir tieši bērnības mājās – Jaunalūksnes pagasta “Tūcenē”. “Vien aptuveni piecus savas dzīves gadus esmu pavadījusi citur – Mārkalnē. Bet pēc tam atgriezos vecāku mājā. Aptuveni sešus gadus te dzīvoju viena – darba lauku mājā ir ļoti daudz, mēģinu ar visu tikt galā,” stāsta M. Rusakova un piebilst, ka viss brīvais laiks paiet, pļaujot zāli un ravējot dobes.

Viņai patīk, ka ir kārtīgi sakopta vide ap sevi. “Kopš sevi atceros, vienmēr bija jāstrādā pie mājas. Mani vecāki bija ļoti strādīgi ļaudis. Viņi mani mīlēja, bet nelutināja – jau mazajās klasītēs tētis man izkala mazu izkapti, lai es varētu pļaut,” atceras bibliotēkas vadītāja. Viņa uzsver, ka ar pātagu jau neviens nedzina, bet bija tā apziņa, ka jāmācās dažādi darbi. Bija gan jāravē, gan lopiņi jākopj - ātri iemācījusies arī slaukt govis. Tieši, pateicoties smagajiem lauku darbiem bērnībā, ieaudzināts ir darba tikums.

Desmit minūtes laimes

Kad gājusi ceturtajā klasē, vecāki iegādājās televizoru. “Atceros - rādīja aptuveni desmit minūtes garas multfilmas. Ar brāli bijām gatavi padarīt vissmagākos darbus, lai tikai paskatītos bērnu pārraides, izbaudīt to zelta mirkli! Toreiz tās desmit minūtes bija tāda vērtība,” stāsta M. Rusakova.