Audzē dabīgo antibiotiku

Irita Migunova sevi sauc par lauku meiteni. 22 gadus aizvadījusi, strādājot Iekšlietu sistēmā, kur darbs saistījies ar Valsts Robežsardzi Viļakas pārvaldē un Liepnas pagasta “Bērziņos”, pēdējie pieci gadi pirms izdienas pensijas pavadīti Valsts policijas Alūksnes iecirknī. Strādājot valsts iestādē, Iritai nebija daudz brīvā laika, tagad viņa, apvienojot algotu darbu apsardzē, tomēr radusi iespēju atgriezties pie savām saknēm un nodarboties ar lauksaimniecību. Irita nodibinājusi savu uzņēmumu un kopā ar dzīvesbiedru Guntaru Sniedzānu dzīvo un saimnieko Liepnas pagasta “Sniedziņos”, audzējot ķiplokus.

“Atceros, ka bērnībā mana vecmamma, smērējot sviestmaizi, nekad neaizmirsa uz tās uzlikt arī pa daiviņai ķiploka. Jau, būdama bērns, zināju, ka tās ir zāles un vitamīni pret dažādiem vīrusiem. Kluss sapnis nodarboties ar lauksaimniecību man bija jau sen, un tad pavērās iespēja. Atceroties bērnību, izvēlējos pamēģināt audzēt ķiplokus, un savu izvēli nenožēloju,” stāsta I. Migunova. 2019. gadā viņa izveidoja savu uzņēmumu SIA “Pils I.G”. Sākumā nebija lielu finansiālo resursu, tādēļ saimniece paralēli ķiplokiem sāka nodarboties arī ar graudaugu audzēšanu. Šim nolūkam nomāja zemes platības.

Pirmajā gadā saimniece ķiploku sēklas nopirka vien nelielam, 0,3 hektārus mazam lauciņam. Darbs bija milzīgs, tagad atceras Irita: “Rudenī stādot pirmos ķiplokus, vispirms kāds gāja pa priekšu, sagatavojot bedrīti, tad nākamais noliecās, lai katrā no tām ieliktu daiviņu ķiploka un bedrīti aizrušinātu. Kad pienāca jūlijs, augusts, nesapratām, kā ražu novākt, tak ne jau atkal ar rokām katru stādu izcilāt?! Paši izdomājām un izgatavojām mehānismu, kas, piestiprināts pie kvadricikla, izcēla katru izaugušo ķiploku no vagas.” Pirmajā gadā gan nekas liels no iestādītajiem ķiplokiem neizauga, jo saimniecei nebija pieredzes un zināšanu. Taču viņa nepadevās, bet ķērās pie informācijas ievākšanas un pieredzes apmaiņas ar citiem ķiploku audzētājiem.