Ar patiesu sirdi un nerimstošu mīlestību pret mūziku

Šī pašlaik ir viena no personiskākajām sarunām man kā žurnālistei - uz sarunu par dzīvi un darbu aicināju savu ilggadējo, jaunības gados arī labāko draugu pasaulē Didzi Bičevski. Sarunas laikā viņš neslēpj savu mīlestību pret Alūksni un pastāsta par darbu Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB).

- Didzi, pastāsti, kā tu pats sevi redzi?

- Esmu ļoti draudzīgs, komunikabls, labs klausītājs. Man patīk rūpēties par citiem, bet ar gadiem situācijas izvērtēju, lai neveidojas izmantošana. Esmu izskolojis sevi un diezgan ātri saprotu, kas ir kas. Pilnīgi droši varu teikt - esmu empātisks, šad tad ir ļoti sāpīgi, bet esmu pateicīgs Dievam, ka varu iejusties citu ādā un sajust ļoti daudz. Vēl jāmācās iecietība un pacietība – tas man ir visgrūtākais, bet ar katru gadu tas rezultējas.

- Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

- Jau 21. sezonu strādāju Latvijas Nacionālajā operā un baletā par kora mākslinieku. Strādāju arī “Slavenā Rīgas Pop&Rok studija” par vokālo pedagogu. Starp citu, interesentus aicinu no septembra pieteikties – tā ir lieliska iespēja pilnveidot savas vokālās iemaņas!

- Kas ir visaizraujošākais tavā profesijā?

- Tā noteikti ir Mūzika. Ļoti patīk komandas darbs, sadarbība ar dažādiem režisoriem, diriģentiem, solistiem, orķestra mūziķiem. Aplausi pēc izrādēm un koncertiem sniedz lielu prieku, gandarījumu. Klausīties solistos, orķestrī un korī katru dienu - tā ir bauda un mana mīlestība!

- Tevi pazīstu kā asa prāta īpašnieku, tādēļ uzskatu, ka tev bija iespēja apgūt jebkuru profesiju, piemēram, ārsta vai biologa. Kāpēc mūzika?

- Jā, pēc Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolvēšanas bija dilemma - Medicīnas akadēmija, Ķīmijas fakultāte, Banku augstskola... Domāju, būtu iekļuvis visur, jo Dievs man iedevis “vieglu galvu”. Tomēr iestājos Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā – mīlestība pret mūziku uzvarēja.