Alūksnes Mākslas skola – sapnis, kas piepildījās (4)

No pāris nelielām telpām Jaunajā pilī līdz mūsdienīgai Alūksnes Mākslas skolai kultūrvēsturiskā ēkā ar bagātīgām tradīcijām, no Anitas un Ojāra Vēliņu idejas līdz šodienas radošajai videi Alūksnes ezera krastā - tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri ar neatlaidību un mīlestību pret mākslu 35 gadu garumā veidojuši vietu, kur dzimst talanti un piepildās bērnu sapņi. Alūksnes Mākslas skolas stāsts aizsākās ar sapni un ticību mākslas spēkam. Skolotāja Anita Vēliņa sarunā atskatās uz 35 gadu ceļu skolas veidošanā un pastāvēšanā, kas sākotnēji bijis gana ērkšķains. Attēlā – skolas dibinātāji un ilggadējie vadītāji Anita un Ojārs Vēliņi skaistā rudens dienā pie sava lolojuma - Alūksnes Mākslas skolas, vietas, kur māksla satiekas ar dzīvi.
Ideja par mākslas skolas izveidi Alūksnē Ojāram un Anitai Vēliņiem dzima laikā, kad abi strādāja par vizuālās mākslas skolotājiem Liepnas vidusskolā un internātskolā, 1989. gadā. Skolas tapšanu veicināja vēlme pašizpausties – tas bija laiks, kad Latvijā sāka veidoties arvien jaunas mākslas skolas un skolotāji saprata, ka tāda jāveido arī Alūksnē.
Meitiņa - ratiņu kulbā uz flīģeļa
Toreiz A. un O. Vēliņi ar savu ideju vērsās pie Alūksnes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Aleksandra Meirāna, kurš ar patiesu ieinteresētību to atbalstīja. “Iegādājāmies dažus desmitus saliekamo krēslu, pasūtījām akvareļu galdiņus gleznošanai un zīmēšanas molbertus, pēc Latvijas Mākslas akadēmijā lietoto paraugiem. Nedaudz pielabojot, tie kalpo vēl šodien,” pirmsākumus atceras A. Vēliņa. Pirmie plaukti lietu novietošanai iegūti no SIA “Donita” - tie vairs nebija nepieciešami grāmatu veikalam, un tā bija kā atlīdzība Ojāram par skatlogu reklāmas izgatavošanu. “Šāda tipa plaukti, nedaudz uzlabotā versijā Alūksnes VEF filiāles galdnieku izpildījumā, tiek veiksmīgi izmantoti joprojām – tie redzami pirmā stāva verandā,” stāsta Anita.