Diāna Lozko
Alūksnes novada bibliotēkas lasītavā skatāma jaunlaicenietes Paulas Zariņas – Šteinertes foto izstāde ar nosaukumu “Divatā”. Tas ir kāds īpašs stāsts par mīlestību uz grāmatām, par kopā būšanu nevis ar telefonu, bet taustāmu grāmatu – veselu fantāzijas pasauli.
Izstādi var aplūkot līdz šī mēneša beigām.
– Kas vērojams izstādē?
– Izstādē “Divatā” redzami mani fotonovērojumi Portugālē laikā, kad tur studēju “Erasmus” apmaiņas programmā. Galvenokārt tur pārvietojos staigājot. Pa ceļam fotografēju gan apkārt redzamo eksotiku, gan ikdienas rutīnu. Sāku ievērot cilvēkus, kuri iegrimuši grāmatu lasīšanā. Tas mani aizkustināja, jo šodien biežāk redzam cilvēkus, kuri iegrimuši telefonos. Lai gan grāmatu lasīšana ir vislabāk baudāma vienatnē, esmu pārliecināta, ka šie cilvēki nebija vientuļi. Redzot šos lasītājus, varēju tikai iedomāties, kādā piedzīvojumā viņi devušies, būdami divatā ar grāmatu.
– Kā uzsākās tavas foto gaitas?
– Klasiskais stāsts – man bija kādi 14 gadi, un mājās bija digitālā “ziepju” kamera. Tā kā bildes bija redzamas uzreiz un neierobežotā daudzumā, man bija lielāka interese eksperimentēt un meklēt jaunus skatu punktus. Vietējā nometnē daži no vadītājiem pamanīja, ka man interesē foto, un uzdeva kompozīcijas uzdevumus, kurus pēc tam analizējām. Pēc nometnes sapratu, ka fotogrāfija man ļoti patīk, un vecāki atbalstīja manu hobiju. Bildēju visu un visus visapkārt. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas izvēlējos izglītību saistībā ar mākslu, kur fotogrāfija bija viens no priekšmetiem, un varēju to papildināt ar jaunām zināšanām.
– Ko tev patīk bildēt visvairāk?
– Visvairāk man patīk fotografēt ikdienas novērojumus, izaicināt sevi un mēģināt ieraudzīt kādu interesantu kompozīciju ikdienišķā situācijā. Vēl ļoti patīk gaismas –
ēnas kontrastu fotografēšana tieši estētikas dēļ.
– Ko tu ieteiktu jaunajiem fotogrāfiem?
– Neuzskatu, ka radošo dzirksti nevar attīstīt laika gaitā. Var sākt ar muzeju apmeklēšanu, īpaši laikmetīgās mākslas izstādes. Ievērot, cik dažādi var parādīt kādu tēmu, ļoti tālu no ierastās gleznas rāmja. Tas varbūt dotu impulsus paeksperimentēt un kādu iedrošinātu atdarināt. Iesaku apmeklēt radošās meistarklases. Varbūt pakāpties augstāk, vai tieši otrādi – nogulties zemes līmenī un paskatīties uz ikdienišķām lietām no cita skatu punkta. Dārgai tehnikai tiešām nav būtiskākā nozīme, daudz svarīgāks ir radošais skatiens. Īpaši tagad, kad fotogrāfija ir tik brīvi pieejama un katrs var bildēt ar mobilo telefonu. Novēlu meklēt jaunus skatu punktus, pat ja tie liek izkāpt no komforta zonas gan fiziski, gan emocionāli. Starp citu, lielākā daļa izstādes fotogrāfiju tapušas ar telefonu, jo tas vienmēr ir klāt šajos mirkļa ķeršanas brīžos.
– Kādi ir tavi nākotnes plāni foto jomā?
– Vēlētos fotografēt vēl kādas fotosērijas par kādu noteiktu tēmu, pievērst vairāk uzmanības izpētes procesam. Turpināt meklēt neparasto ikdienišķajā. Vēlētos vairāk eksperimentēt.
Reklāma