Šī atziņa atrodama apgāda “Daugava” izdotajā O.Vailda grāmatā “Iz bezdibeņa”, kas ir vēstule draugam lordam Duglasam ar apzīmējumu “Vēstījums: karcerī un važās”.
Šī atziņa atrodama apgāda “Daugava” izdotajā O.Vailda grāmatā “Iz bezdibeņa”, kas ir vēstule draugam lordam Duglasam ar apzīmējumu “Vēstījums: karcerī un važās”.
Šis ir pēdējais O.Vailda prozas sacerējums – intīms autobiogrāfisks dokuments, kurā pasaulslavenais rakstnieks, “Laimīgā prinča” autors analizē un skaidro apstākļus, kuri noveduši viņu līdz bezdibenim. Grāmata ir vērtīga ikvienam, kuru interesē sevis un apkārtējās pasaules izzināšana, atziņas par mākslu, reliģiju, morāli un sabiedrību. Grāmatu caurvij stāsts par to, kā cilvēks pie patiesas dzīvesziņas un dzīvesmākas nonāk caur izmisumu, ciešanām, sāpēm, ko visaugstākajā pakāpē izdzīvo divu gadu ieslodzījumā vieninieka kamerā.
Dievi O.Vaildam (1854-1900) bija piešķīruši visu: talantu, ievērojamu vārdu, augstu sociālo stāvokli, spožumu, intelektuālu drosmi. Viņš mākslu pārvērta filozofijā un filozofiju – mākslā. Viņš lika cilvēkiem brīnīties par visu, ko darīja. Visu – drāmu, romānu, dzeju – O.Vailds padarīja skaistu un pacēla gluži jaunā skaistuma pakāpē. Sava gadsimta fantāziju O.Vailds atmodināja līdz tādam līmenim, ka radīja ap sevi mītus un leģendas.
Taču bez visa tā O.Vailds kļuva par sava talanta izšķērdētāju. Noguris no slavas augstumiem, viņš tīšu prātu jaunu pārdzīvojumu un izjūtu meklējumos nolaidās līdz viszemākajām padibenēm. Tas vēlāk liks teikt: “No slavas līdz neslavai ir tikai viens solis.”
Nododoties baudām, šis cilvēks vairs nebija savas dvēseles pavēlnieks. Tādējādi ļāva sevi novest līdz drausmīgam apkaunojumam.
Cietumā rakstnieks sāk sevis iepazīšanas ceļu, lai sagatavotos jaunam attīstības posmam. Pazemība ir milzu bagātība, ko sevī atklāja O.Vailds: “Vienīgi tad, kad cilvēks ir zaudējis visu, viņš spēj apzināties, ka viņam vēl ir pazemība.” Pirmais, ko saprata O.Vailds – jāatbrīvojas no jebkāda naida jūtām un sarūgtinājuma pret pasauli: “Labprātāk un ar lielāku prieku došos lūgt ubaga dāvanas, nekā iziešu no šī cietuma ar rūgtumu sirdī pret pasauli. Ja man neko nesniegs bagātajos namos, pasniegs nabadzīgajos. Tiem, kam pieder daudz, nekad nepietiek; tie, kam pieder maz, allaž savā mazumā dalās.”
