Ieva Pētersone
Foto: www.pixabay.com
“Kas citus spēj mīlēt kā sevi pašu, ir atradis dzīves jēgu”
( Zenta Mauriņa)
Jūnija mēneša trešajā svētdienā – šogad – 18. jūnijā savus profesionālos svētkus svin mediķi. Būt medicīnas darbiniekam ir īpašs aicinājums, kas ielikts sirdī. Šī svarīgā misija ir nenovērtējama, sevišķi šajos ekonomiski spiedīgajos laikos.
Tās ir rūpes par cilvēku veselību. Viņi mīl citus vairāk kā sevi pašu, kalpo ar sirdi un dvēseli, neskatoties pēc cilvēka izcelsmes, medicīnas darbiniekam visi ir vienādi. Viņi kā debesu sūtņi steidzas pie slimnieka jebkurā diennakts stundā. Nežēlojas par ceļiem. Jebkurā gada laikā Baltie Eņģeļi ir klāt. Viņi patiesi īsteno dzīvē mīlestību un pazemīgi staigā sava Dieva priekšā. Tiklīdz nejūtamies labi, moka sāpes, meklējam palīdzību pie mediķa – nav svarīgi, vai tas ir ārsts, ārsta palīgs, medicīnas māsa vai māsu palīgs, aprūpētājs, vienalga, kurš, ka tikai iedotu kādu pretsāpju līdzekli.
Sevišķi mediķu palīdzība bija nepieciešama “Covid-19” laikā. Tajā brīdī viņi bija vispieprasītākie cilvēki. Atcerēsimies, kā ārsti lūdzās, lai izpotējas pret “Covid-19”. Cilvēki apvainojās, jo uzskatīja, ka tiek aizskartas cilvēktiesības. Ikdienā jau arī nepadomājam par savu veselību, kad sākas problēmas, tikai tad meklējam palīdzību pie ģimenes ārsta vai medmāsas. Tagad sākas vasara, un katru dienu ziņo par dažādiem nelaimes gadījumiem – izraisītiem alkohola reibumā, pārsniedzot ātrumu, cilvēki arī neuzmanās ūdenī, noslīkst. Traumas gūst, braucot ar parastajiem un elekroskrejriteņiem ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Brauc, krīt, un pirmais, ko meklējam, ir neatliekamā palīdzība.. Medicīnas darbinieks kā Eņģelis – Dieva sūtnis steidzas uz nelaimes vietu. Cilvēku piemeklē dažādas kaites, Ja slimības laikā netiek ievērotas ārsta norādes, tad vainojam ārstu, kurš neprot atrast vainu. Visi vainīgi, medmāsa, aprūpētājs, tikai ne pats slimnieks. Diemžēl viņu darbs netiek novērtēts ne morāli, ne materiāli. Aizmirstam, ka viņi ir tādi paši mirstīgie kā mēs visi, tikai viņi ir savas profesijas Dieva aicināti. Eņģeļi, kuru misija ir palīdzēt cilvēkiem. Taču bieži tiek uzskatīts, ka slimībās vainojams ārsts vai cits medicīnas darbinieks.
Esmu lepna par mūsu Alūksnes slimnīcas medicīnas darbiniekiem. Ko mēs iesāktu bez savas slimnīcas? Tā ir vajadzīga vairāk kā svaigai gaļai sāls.
Medicīnas darbinieku dienā īpaša pateicība manai pirmajai ģimenes ārstei Ausmai Miningai, kuras lielākā vēlēšanās bija, lai pie viņas nāk ar atvērtu sirdi. Nesen kāda laba paziņa man zvanīja, ka dr. Mininga viņu ļoti rūpīgi izmeklējusi uzņemšanas nodaļā. Droši varu teikt, ka daktere ir Mininga dzimusi ārste. Sirds pateicība tagadējai ģimenes ārstei Dainai Ozolai, kura pārņēma dr. Miningas ārsta praksi. Tāpat ar dziļu pateicību sirdī šajā dienā sveicu sociālās aprūpes centra “Pīlādži” medicīnas māsas – Maiju, kura savu sirdi medicīnai atdevusi 40 darba gadus, un uzņēmīgo Irēnu. Apbrīnoju viņu darbu diendienā būt kopā ar ilgstošas aprūpes iemītniekiem ar dažādām kaitēm, bieži ielaistām, un, neslēpšu arī, – ar skarbiem raksturiem, kuri visā vaino ārstu un medmāsu. Eņģeļu darbu dara arī aprūpētājas un pārējie darbinieki.
Tuvojoties šai skaistās profesijas dienai, gribu pieminēt arī tos ārstus, ar kuriem man iznāca tikties viņu dzīves laikā un pateikt nepateikto paldies!
Kā pirmo minēšu dakteri Ligitu Višķeri, ar kuru mani ceļi krustojās sociālās aprūpes centrā “Alūksne”. Apmeklējot iemītniekus, viņa deva arī norādes pie aprūpes un ēdināšanas. Tagad varētu teikt, ka viņa bija kā ģimenes ārste arī tolaik vēl pansionātā.
Kardioloģe dr. Skrupska. Smaidīga, šo smaidu un vitalitāti atcerēšos vienmēr, pēc palīdzības meklēšanas poliklīnikā, toreiz ģimenes ārstu vēl nebija. Vēlāk Liktenis lēma, ka dzīvojām arī vienās kāpnēs. Gadi pagājuši, bet tuvojoties līgo dienai ejot laukā no istabas, šķiet, ka pretī nāks Līga Skrupska – Sirds ārste tiešā un pārnestā nozīmē.
Dr. Gaida Jansone. Precīza darbā, prasīga un iejūtīga pret slimnieku. Manā gadījumā daudz palīdzēja, jo nebiju tā kārtīgākā viņas paciente.
Dr. Daina Stīpniece. Arī ar viņu, pirms vēl nebija ģimenes ārsta, satikos dzīves krustcelēs. Atvērta savam darbam un arī liela griba palīdzēt cilvēkiem.
Dziļi noliecu galvu viņu un arī nenosaukto ārstu priekšā, jo visi izdega kā sveces, dzīvību atstājot mums.
Paldies jums visiem, paldies par izturību un rūpēm. Lai darba gaitā arī jaunajiem medicīnas darbiniekiem nezustu Eņģeļu rokas pieskāriens. Turamies!
Reklāma