Pagājušajā nedēļā pirmo reizi apmeklēju jauno Alūksnes skatu torni. No tā Alūksnes ainavu var aplūkot vairāk nekā no 30 metru augstuma. Skats ir ne tikai skaists, bet arī daudzsološs. Visur kaut kas notiek: gājēju tiltiņš gatavs, pilsēta krāsaina, koku daudz – skaisti! Un es domāju – kopš kura laika man sācis gribēt dzīvot un palikt šeit? Ne vienmēr tā ir bijis. Bija laiks, kad man Alūksne ļoti nepatika, jo man šķita, ka viss notiek lielpilsētās, dzīve kūsā tur un mazpilsētas ir tīrais posts. Alūksne man šķita pusizmirusi vieta, kurā nekas nenotiek un nenotiks. Bet notiek! Man ir prieks braukt ar savu velosipēdu un teikt sev: “Redz, Diāna, tu kļūdījies!” Un tās ir vienas no labākajām kļūdīšanās reizēm. Te ir gan apņēmīgi cilvēki, gan gaisā virmojošas idejas, un, lai arī trūkst dažu lielpilsētu iespēju, te arī ir tik daudz kā, kas atsver pilsētu burbuļošanu un milzīgo kņadu. Braucu pa zemes ceļu, skatos uz pļavām un domāju – te es gribu palikt un kaut ko radīt.
Pagājušajā nedēļā ar draugiem aizbraucām uz Munameģi. Vieta skaista, daba taču līdzīga, tāda pati gandrīz, bet tā sajūta tomēr – ne manējā. Pārbraucot atpakaļceļā robežai un ieraugot uzrakstu “Latvija”, sejā iezogas smaids. Kas tad tur tajā punktā atšķiras? Iedomāta līnija, bet, pat stāvot pāris metrus pirms zīmes “Latvija”, es vēl nejutos īsti kā mājās.
Man patīk ceļot vienai, un es ikvienam iesaku pārvarēt savas bailes un doties ceļā. Var sākt ar Latviju, bet var uzreiz doties kur tālāk. Sevi izaicinot, atrodi sevī spēku un atskārsti, ka tu to vari. Pasaule nav pilna noziedznieku un maniaku. Labi un atsaucīgi cilvēki ir it visur, pat ja sākumā viņi var šķist vēsi. Ir jāzina, kur būt piesardzīgiem, bet kur var arī izbaudīt ceļojumu adrenalīnu un doties nezināmajā, lai atrastu šajā pazušanā arī sevi. Tādos tālākos izbraucienos parasti sanāk sarunas par to, no kurienes tad tu īsti esi. Ja agrāk es teicu, ka nāku no Latvijas un cik tā ir skaista, tad tagad aizvien biežāk man gribas teikt, ka es nāku no Alūksnes, kura atrodas Latvijā. No mazas pilsētiņas, kura ir netālu no Krievijas un Igaunijas robežām. Vietas, kura ir ļoti skaista un tik mierpilna, ar skaistu ezeru un brīnišķīgu dabu. No vietas, uz kuru es noteikti ieteiktu atbraukt. Var jau braukt uz Rīgu, var ceļot no lielpilsētas uz lielpilsētu, bet var arī atbraukt uz šejieni – vietu, kurā var mazliet piebremzēt ātro skrējienu. Alūksnei nav ne vainas! Agrāk es domāju, ka, tikai klejojot, var atrast laimi, bet nu es esmu pārliecināta, ka lielākā laime ir iespēja klejot, zinot, ka tev ir vieta, kur atgriezties, un ka šī vieta nav vis vienkārša vieta, bet vieta, kur tu tik tiešām jūties kā mājās. ◆
