Pedagogu jauno atalgojumu aprēķināšanas kārtību Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest ar 2016.gada janvāri valsts profesionālās izglītības iestādēs un ar septembri – pašvaldību un privātajās vispārējās un profesonālās izglītības iestādēs.
Nevar būt labs modelis, kam nepietiek naudas
Gunta Ļuļe, Apes novada domes izglītības darba speciāliste
Jaunā atalgojuma modeļa riski daudzus biedē. Taču kaut kas bija jādara, jo cilvēkiem, kuriem ir noteiktas tik lielas prasības izglītībai un profesionālajai pilnveidei, algas ir nesamērīgi zemas. Pedagogiem ir nepārtraukti jāmācās un jāattīstās, jo prasības arvien palielinās, bet darba alga kā „nokrita” krīzes gados, tā arī palikusi maza. Ja vienīgo risinājumu saskata algas aprēķināšanas modeļa maiņā, tad tas ir jāmaina. Mērķi šim modelim ir labi, ieskaitot atbalstu lauku skolām un izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Taču mērķis atbalstīt mazās lauku skolas nav reāls. Nekādi atbalsta pasākumi tam nav paredzēti. Turklāt pedagogu likmju skaits samazinās. Direktoriem vajadzēs izvērtēt pedagogu slodzi, sagatavot darba līgumus un amata aprakstus. Vismaz sākumā skolotājiem neizpratne, kāpēc vienam maksā tik un citam tik, būs lielāka nekā līdz šim. Nav sasniegts mērķis – padarīt finansējuma sadali un pedagogu algu aprēķinu vienkāršāku un caurskatāmāku.
Jaunā atalgojuma modeļa ieviešana tiek atlikta, jo šāgada budžetā tam nav naudas. Tiesa, nevar arī prognozēt, ka pēc gada nauda būs. Tad būs tāpat kā ar modeli „Nauda seko skolēnam”, par kuru jau pirms daudziem gadiem ministrijā dzirdēju atzinumu, ka modelis ir ļoti labs, tikai tam nepietiek naudas. Nevar būt labs modelis, kuram nepietiek naudas. Tad ir jāizvēlas tāds modelis, kas atļauj iegūt uzlabojumus ar esošo finansējumu, vai arī ir jābūt naudai, par kuru īstenot jaunu modeli. ◆
Jaunais modelis prasa jaunu domāšanu
Una Reķe, Vidagas Sikšņu pamatskolas direktore
Mūsu skola piedalījās jaunā atalgojuma aprēķināšanas kārtības aprobācijā jeb izpētes procesā. Tajā skolotāji uzskaitīja savu darbalaiku un mēginājām modelēt, kāda varētu būt samaksa saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, vai visam pietiek, vai pašvaldībai jādod arī savs finansējums. Tagad vēl nekas nav zināms, kāds būs šis jaunais modelis. Tas tiek apspriests un mainīts. Notiek diskusijas par slodžu lielumu, par logopēdu, psihologu un bibliotekāru darba atalgojumu. Mēs savu darbu izdarījām un gaidīsim, kādi būs jaunā modeļa nosacījumi galīgajā variantā. Tas ir pilnīgi jauns modelis, kas prasa jaunu domāšanu. Tas paredz, ka direktors, sākot jaunu mācību gadu, slēdz vienošanos ar skolotājiem, kurā paredz, kas tiks darīts un kādu atalgojumu saņems. Tā tiek praktizēts daudzviet ārzemēs. Iebildumus rada tas, ka pašvaldībai vajadzēs ieguldīt arī savu finansējumu. Taču Apes novadā tas jau notiek visu laiku.
Tagad jaunais modelis tiek atlikts uz gadu, bet man ir bažas, ka tad to vairs neieviesīs. Pieredze liecina – reforma, kuru atliek, netiek īstenota. Pret jauno atalgojuma aprēķināšanas kārtību iebildumi ir galvenokārt lielo skolu skolotājiem, jo viņiem algas iznāk nedaudz samazināt. Turpretim tiem, kuri saņem minimālo algu jeb noteikto minimālo likmi mazajās skolās, nekas būtiski nemainās. Uzskatu, ka finansējums atrastos jau šajā gadā, ja pret jaunā modeļa ieviešanu neiebilstu arodbiedrība un lielo skolu kolektīvi. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija šogad nepretendē uz rezervētajiem 3 miljoniem eiro no valsts budžeta, turklāt tā nevarot garantēt finansējuma piešķiršanu nākamajam gadam, kad paredzēts ieviest jauno modeli. Tas ir vistrakākais, ka skolotāji visu laiku dzīvo neziņā. Un nevar saprast, kāds liktenis gaida mazās lauku skolas. ◆
Nav gatavi jaunā modeļa īstenošanai
Silva Zariņa, Alūksnes vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā parauga sākotnēji veicām aprēķinus, kā jaunais pedagogu darba algas modelis izskatīsies mūsu skolā. Secinājām, ka ne tikai mūsu skolai, bet visām novada skolām pietrūkst pedagoģisko likmju, lai varētu īstenot jauno modeli. Tagad modelis ir piedzīvojis vairākas pārmaiņas, tāpēc atšķiras no sākotnēji sagatavotā. Joprojām nav skaidrs, kāds būs tā galīgais variants, par ko balsos Saeima. Manuprāt, pieņemtais lēmums atlikt modeļa ieviešanu līdz 2016.gada 1.septembrim ir pareizs. Lai ieviestu modeli ar jauno mācību gadu, nepieciešams papildu finansējums. Pašvaldības nav gatavas tam, jo budžetos nav paredzēti līdzekļi, kas būs nepieciešami jaunā modeļa ieviešanai. Tāpēc Latvijas Pašvaldību savienībā bija daudz iebildumu. Turklāt nav arī skaidrs, cik liels finansējums būs vajadzīgs no valsts budžeta.
Jaunais modelis paredz izlīdzināt atalgojumu pedagogiem, taču ne katram var nodrošināt 36 stundu likmi, lai saņemtu pilnu atalgojumu. Ministrijas provizoriskie aprēķini skolām liecina, ka likmju skaits nav pietiekams, lai visiem pedagogiem nodrošinātu pilnu darba slodzi. Tas nozīmē, ka daļai pedagogu būs jāstrādā ar nepilnu slodzi. Tiesa, ir paredzēts apmaksāt pedagogiem papildus darbu, par kuru viņi līdz šim nesaņēma atalgojumu. Tomēr aprēķināto likmju skaits rada šaubas, vai tas tiks apmaksāts visiem pedagogiem. Ja pašreizējam modelim “Nauda seko skolēnam” tiktu palielināta maksa par likmi, tad arī tas nebūtu slikts. Taču, uzsākot šo mācību gadu, palielinājums bija 20 eiro, ko diemžēl, saņemot algu, pilnīgi nejūt. Tagad grūti spriest, vai jaunais modelis būs labāks. Droši vien kādam būs labāk, bet kādam arī nebūs. Pastāv risks, ka daļa pedagogu var zaudēt darbu. Pedagogu domas par jaunā modeļa ieviešanu dalās. ◆
