Ādažu novada Kadagas ezerā tikko notverti malzuvejnieki ar puskilometru gariem tīkliem. Maija sākumā Kuldīgā pie Ventas rumbas tika noķerti maluzvejnieki ar zivīm 40 890 eiro vērtībā. Palaikam lasām informāciju, ka no dažādām ūdenstilpēm tiek izcelti kārtējie nelegālie zvejas tīkli. Kā ir Alūksnes ezerā?
Igors Dzilna, makšķernieks no Alūksnes
Šad tad parādās kāds, kurš izliek tīklus, bet inspektori strādā ļoti daudz, un maluzvejniekiem Alūksnes ezerā nav jēgas likt tīklus. Viņi ir pārmetušies uz mazākajiem ezeriem, kur ir mazāk kontroles, piemēram, Lukumietis vai Indzera ezers. Ar katru gadu cilvēki gan kļūst apzinīgāki, arī sodi maluzvejniecībā ir bargi, jo atsevišķi tiek sodīts gan nodarītais kaitējums dabai, gan arī likuma pārkāpšana. Uzskatu, ka maluzvejniecībai ir dažādi iemesli, bet naudas trūkums ir pats pēdējais iemesls. Tās ir muļķības! Es vēl saprastu, kad tas notiek dziļos laukos, kur dzīvo kāds pirmspensijas vīrs un kuram nav darba. Viņš ieliek tur savu tīklu, lai sev ko nozvejotu. Pārsvarā jau tā ir viegla peļņa, jo tīkls jau neko nemaksā. Vienu reizi ieliekot to nārsta vai līdaku laikā, tas atmaksājas vairākkārtīgi. Cilvēki ļoti pērk zivis, un arī man bieži ir prasīts, vai es nevarētu pārdot kādu zivi. Es saku, ka tik daudz nenoķeru, lai varētu tirgoties. Dažas laižu vaļā, bet šad tad kādu atnesu uz mājām, kad sieva vēlas kādu zivi. Bieži maluzvejnieki uzdarbojas upēs, un arī man reiz bija gadījums, kad brīvdienās devos makšķerēt uz kādu mazu upīti. Kāds vietējais pienāca un painteresējās, ko es daru. Stādījos priekšā un izstāstīju. Biju patīkami pārsteigts, ka arī vietējie cilvēki, ne inspektori, sāk interesēties, kas notiek. Citur pasaulē cilvēki ļoti skatās līdzi, lai citi nedarītu briesmu darbus, bet pie mums tomēr ir liela vienaldzība. Turpat var sist ar elektrību vai likt āķus, bet tantiņa neliekas ne zinis. Ja pa dārzu nestaigā, tad jau neinteresē. ◆
Makšķernieki ar katru gadu kļūst apzinīgāki
Andris Jerums, Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” inspektors
Alūksnes ezerā maluzvejniecība ar katru gadu iet mazumā, jo cītīgi ezeru sargājam. Arī izvilkto tīklu garums katru gadu mazinās. Pārējos novada mazajos ezeros maluzvejniecība pastāv, lai arī tā ar katru gadu samazinās. Pārkāpumi ir, bet tie nav rupji un lieli: pārsvarā cilvēkiem nav makšķerēšanas karšu, nav licenšu vai arī reizēm ir pārsniegts rīku skaits. Ar katru gadu makšķernieki kļūst apzinīgāki un jau arī jūt, ka mēs cītīgi kontrolējam Alūksnes ezeru. Cilvēki ir dažādi, un iemesli maluzvejniecībai var būt dažādi. Kādam tas var būt pat hobijs – citiem patīk makšķerēt, bet citiem ielikt tīklu. Vislielākais iemesls tomēr ir finansiālā situācija Latvijā. Latgalē šī problēma ir it īpaši liela. Tur cilvēkiem nav darba, nav naudas un no pārdotajām zivīm var gūt peļņu. Ja šeit būtu tādas algas kā Zviedrijā vai Somijā, tad maluzvejniecības vispār nebūtu. Sodi ir diezgan bargi, taču Latvijā sodu sistēma nav sakārtota. Ja cilvēku noķer par maluzvejniecību un Valsts vides dienests viņam uzliek sodu, bet cilvēks sodu nevar nomaksāt, tas viss tālāk aiziet tiesu piedziņai. Ir ļoti izplatīts tas, ka rūdītajiem maluzvejniekiem nav nekādu oficiālo ienākumu un viņiem nekas nepieder. Līdz ar to no viņiem nevar neko piedzīt. Tā tas arī paliek. Pareizi būtu, ja administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu tāda iespēja, kā piespriest šādiem cilvēkiem sabiedriskos darbus. Tas strādātu vēl labāk nekā soda naudas. Latvijā tā nav un problēma ir arī tā, ka tie, kuri uz to pamatīgi strādā, it sevišķi Pierīgā, izmanto citus cilvēkus. Maluzvejniecību organizē naudīgi cilvēki, bet strādā tādi, kuriem nekas nepieder un no kuriem neko nevarēs piedzīt. Šeit gan tā nav. ◆
Agris
Zvejnieks, makšķernieks no Alūksnes
Agrāk problēma bija daudz lielāka
Mazluzvejniecība ir kļuvusi stipri mazāka! Zivju inspektori strādā, un ir jūtams rezultāts. Agrāk maluzvejniecības problēma bija daudz lielāka, nekā tā ir tagad. Pirms vairākiem gadiem Rīgas vai Alūksnes zivju inspektori ezerā atrada kilometru garu tīklu.
Es uzskatu, ka maluzvejniecības iemesli ir dažādi, bet tie var būt gan finansiāli iemesli, gan arī cilvēka tieksme pēc adrenalīna. Kopumā makšķernieki kļūst arvien godīgāki, un priecē, ka makšķernieki ņem arī mazāk mazo zivju. Kāds gan jau ka arī ņem, taču cilvēki lēnām sāk augt un ir jūtams progress.
Uzskatu, ka zivju inspektori strādā aktīvi un arī mazie ezeri tiek apsekoti, cik to var izdarīt. Pēdējos divus gadus gan, piemēram, uz Lukumieti, pats retāk braukāju, taču pirms gadiem diviem tur nelegālo makšķernieku bija ļoti daudz. ◆
