Šie Raiņa vārdi bija izraudzīti lielajai sakopšanas talkai, kurā, protams, daudz ir paveikts. Lai gan vide kļūst tīrāka, līdz mērķim –Latvijai būt par sakoptāko valsti pasaulē – ir tikpāt tālu kā no Zemes līdz Mēnesim. Un nelaime nav talcinieku vienas dienas atsaucībā, kas arvien palielinās, bet lielas sabiedrības daļas attieksmē. Kas dadzviet tiek atzīts par nepieņemamu, pie mums tiek uzskatīts pat par apsveicamu. Tas attiecas gan uz atkritumu izmešanu, kur pagadās, gan uz nodokļu maksāšanu valstij, kuru apiet „gudrie”, gan uz ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu. Pārmaiņas ir manāmas tikai nedaudz, tāpēc šis talkas moto man saistās ar karikatūru, kurā uz brīdinājumu „Nemēslo mežā – par cūku paliksi!” skan atbilde „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”.
Par mērķiem un to sasniegšanas ceļiem liek domāt ne tikai Latvijā, bet arī UNESCO kalendārā kā viens no svarīgākajiem šīgada pasākumiem iezīmētā Raiņa un Aspazjas 150. dzimšanas diena. Ar radošu izdomu priecē Muzeju nakts pasākumi, kuri rīt iecerēti mūsu tautas dižgaru zīmē. Ideju brīvība ļauj atraisīt radošo potenciālu, liekot ieraudzīt kādu niansi jau zināmajā vai atklāt jaunu vēl nezināmajā, ko atstājuši izcilie dzejnieki. Taču kā darvas karote medus mucā bija TV3 rādītā fotogrāfija, kurā redzams nesakopts Raiņa un Aspazijas kaps. Var, protams, meklēt un atrast vainīgos. Taču neatbildēts paliek jautājums, kāpēc neredzam un nedarām būtisko. Par kādu lepnumu un piemiņas saglabāšanu var runāt, ja aizmirsta tik elementāra lieta? “Kas nezin pagātnes, nezin tagadnes,” rakstīja Rainis. Cik daudz zinām par viņu un Aspaziju? Viesrežisors Kirils Serebreņņikovs izrādē „Raiņa sapņi” meklē atbildi, kāpēc Rainis ticēja sociālai vienlīdzībai. Pēc atgriešanās no Šveices 1920.gadā viņš iesaistījās politikā. 1921.gadā Sarversmes sapulcē Rainis runāja par to, kādam jābūt Latvijas prezidentam. Viņš atzina, ka Latvija nevar kā Šveice atļauties ierēdni par prezidentu, jo Šveicē ir nobriedusi demokrātija, kādas mums nav. Rainis uzskatīja, ka Latvijā ir vajadzīgs prezidents, kurš spēj iedvesmot savus pilsoņus būt labākiem, nekā viņi ir. Vai Raimonds Vējonis būtu iedvesmotājs? Diemžēl politikā, kā norāda starptautisko tiesību un politikas eksperte Vita Matīsa, izvēle nav starp labo un ļauno, politikas būtība ir strādāt ar puspatiesībām. „Es teiktu, ka smagākais okupācijas mantojums ir dubultmorāle. Tā sistēma, ka mājās pie galda sakāt vienu, bet publiski kaut ko citu, ir mūsos pašos,” uzsver V.Matīsa. Viņa secina, ka jātiecas uz taisnīgumu rainiskā, nevis birokrātiski juridiskā izpratnē. Vai pienāks laiks, kad mainīsimies „uz augšu” un pārvērtīsimies, lai pastāvētu? ◆
