Pēdējā laikā medijos plaši izskanējusi informācija, ka māmiņām vislabākā dzīve ir Norvēģijā, Somijā un Islandē, bet Latvija starptautiskās organizācijas “Glābiet bērnus” pirmdien publiskotajā ikgadējā “Māmiņu indeksā” starp 179 valstīm noslīdējusi līdz 40.vietai. “Māmiņu indeksā” no Baltijas valstīm visaugstāk atrodas Igaunija – 27.vietā, bet Lietuva ar Poliju dala 28. un 29.vietu. Latvija pēdējos gados “Māmiņu indeksā” piedzīvojusi būtisku lejupslīdi, no 2008.gadā ieņemtās 24.vietas katru gadu zaudējot pozīcijas. 2014.gadā Latvija atradās 34.vietā, Igaunija 23.vietā, bet Lietuva ar Čehiju dalīja 24. un 25.vietu.
Mani uztrauc bērnu apģērbi
Sigita Jakobsone, ģimeņu biedrības “Pie pavarda” pārstāve
Uzskatu gan, ka pēc vides piesārņojuma un riska dzīvībai mēs esam vienā no augstākajām vietām. Mums nav ne zemestrīču, ne karu. Mani gan uztrauc bērnu apģērbi, jo Latvijā tiem ir neadekvātas cenas. Ja aizbrauc uz Angliju vai Vāciju, tad algas tur ir lielākas, bet bērnu apģērbi stipri lētāki. Kaut kas mums nav kārtībā, kaut kas mākslīgi uztur šīs cenas. Daudzas mammas aizņemas bērnu drēbītes no citiem, kad viņu bērni izauguši, bet gribētos ieiet veikalā un mierīgi nopirkt visu bērnam nepieciešamo. Ienākumi mums nav tie lielākie, bet mums bērniem ir atmaksāta veselība, nodrošinātas vakcīnas, un es neizjūtu to, ka mēs dzīvotu sliktāk nekā citās valstīs. Manuprāt, pie mums ir labi apstākļi. Nevajag noskaņoties pesimistiski. Tās lietas, kuras varētu uzlabot, protams, ir finanses. Ja kāds vecāks var nodrošināt, ka otrs nestrādā, domāju, ka bērns līdz ar to arī ir laimīgāks un viņu var brīvāk izvadāt uz pulciņiem vai vēl kaut kur. Mums abiem vecākiem ir jāstrādā līdz vēlam vakaram un daudzi vecāki dodas peļņā uz ārzemēm. Esmu bijusi Indijā, un tur svarīga ir cilvēka attieksme pret dzīvi. Ja mēs neesam mierā ar to, kas mums ir, un gribam ko labāku, tad indiešiem dzīves filozofija ir tāda, ka ir jāpieņem tā vide, kurā esi piedzimis, un viss, kas ar tevi notiek, ir pilnībā normāli. Tur cilvēki ir apmierināti ar to, kas viņiem ir. Lielākajās pilsētās ir liels smogs, bet viņi to nevar mainīt un vidi vairs nevarēs dabūt tik tīru. Turpretī mūsu daba un tās tīrība ir jānovērtē. Gribētos dzīvot, protams, kaut vai kā Igaunijā. Tur vecāki var apģērbt bērnu kā Somijā vai Zviedrijā un apģērbs ir arī atbilstošs laikapstākļiem. Latvijā reti kura mamma varēs nopirkt šādu apģērbu. ◆
Situācija ir uzlabojusies
Māmiņa no Alūksnes, kura vēlējās būt anonīma
Mani gan neuztrauc, kurā vietā ir Latvija, jo man šķiet, ka situācija pēdējo piecu gadu laikā ir uzlabojusies. Arī pabalstu sistēma ir kļuvusi labāka, nekā bija iepriekš. Esmu priecīga par to, ka dzīvoju Latvijā! Ja man šķistu, ka citur dzīvot ir labāk, tad te nedzīvotu. Kā gan vispār Latviju var salīdzināt ar Norvēģiju un pateikt, ka esam noslīdējuši uz zemāku vietu, salīdzinot ar Norvēģiju? Es vēl saprastu, ja mums citi rādītāji ar Norvēģiju būtu labāki. Tad jau mums viss ir sliktāks nekā Norvēģijā, arī zivju kvalitāte. Gribētos Latvijā gan labāku medicīnisko aprūpi bērniem. Gribētos, lai pirmos sešus mēnešus bērnu ārsts brauktu uz mājām arī ikmēneša apskatēs, nevis ar bērnu būtu jādodas uz poliklīniku. Nav patīkami bērnu vest tur, kur ir citi slimojoši cilvēki, un gadās, ka kāds blakus klepo un šķauda. Ir, protams, arī citas elementāras lietas, kuras gribētos sakārtotākas. Piemēram, Alūksnē pat aptiekā ar ratiem ar piepūli var iekļūt. Arī bērnu veikali mums ir divi – viens otrajā stāvā, bet pirmajā ar ratiem nevar iekļūt. Nu sākumā tad pietiktu sakārtot kaut vai šīs lietas. ◆
Šis pētījums nav objektīvs
Rita Staune, māmiņa un vokālā pedagoģe
Manam bērnam ir divi mēneši, un man šķiet, ka situācija nav tik slikta. Protams, veikalos ir apgrūtinošāka ieeja, jo mums nav pieejami milzīgie veikali. Mēs paši radām problēmu ap sevi, un nevarētu teikt, ka esam tik sliktā situācijā. Manuprāt, šis pētījums nav objektīvs. Man jau arī neviens nav prasījis, un uzskatu, ka šis pētījums ir drīzāk tāpēc, lai vairāk sašūmētu sabiedrību un būtu par ko runāt. Protams, vienmēr var būt labāk un uz to ir jātiecas. Kas attiecas uz veselības nozari, es varu runāt tikai par savu pieredzi. Man gribētos, lai ārsti vairāk interesētos par bērniņu. Bieži vien šī attieksme lielpilsētā un mazpilsētā tomēr atšķiras, turklāt ne uz to labāko pusi. Valstiskā līmenī gribētos, lai tā saucamās māmiņu algas būtu lielākas un māmiņai nebūtu jāskrien desmit darbos. Man gan ir citādāka darba specifika un pati esmu izvēlējusies strādāt, bet zinu mammas, kurām nav iespējas bērniņu paņemt līdzi uz mēģinājumu, kā tas ir man. Ja runājam par Alūksni, gribētos vairāk informatīvo pasākumu bērniem, sanākšanu kopā, lai mēs justos apzinātas. Trūkst kādu kopīgo pasākumu un tikšanos, kas veicinātu attīstību. ◆
